Laikraksts Auseklis: Arvien vairāk darba jāiegulda jaunaudžu aizsargāšanā

Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Mežsaimnieks ir Latvijā lielākais un vecākais vietējiem mežu īpašniekiem piederošais šīs nozares uzņēmums. Tas nodarbojas ar pilna cikla meža apsaimniekošanu, sākot no augsnes gatavošanas un jauno koku stādīšanas, līdz koku ciršanai un sertificētas koksnes realizēšanai tirgū. Mežsaimnieks šobrīd apvieno gandrīz 900 biedru, kas kopā apsaimnieko teju 20 tūkstošus hektāru meža. Kooperatīvā iestājušies aptuveni 100 mežu īpašnieku no Limbažu novada, viņu vidū arī salacgrīvietis Mārcis SAKLAURS, kurš ir Mežsaimnieka Mežizstrādes nodaļas un ražošanas procesa vadītājs.

Viņš stāsta, ka šobrīd aktuālākais veicamais darbs ir augsnes sagatavošana teritorijās, kur pavasarī paredzēts stādīt jaunos kociņus. Mežsaimnieks ir viens no lielākajiem mežu stādītājiem Latvijā. Ik gadu nepieciešams pat vairāk nekā miljons stādu, un to sagāde daudz vieglāk paveicama centralizēti. It īpaši tad, ja AS Latvijas valsts meži kokaudzētavās izveidojies stādmateriāla deficīts. Pēdējos divos gados stādi vesti arī no Lietuvas un Polijas. Tieši tāpat kooperatīvs atvieglo mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju (jaunaudžu kopēju, stādītāju, jauno kociņu aizsardzības pasākumu veicēju u.tml.) piesaisti, jo arvien izteiktāki jūtams šajā jomā strādājošo trūkums. Tur sava loma ir gan tam, ka šis ir fiziski smags darbs, gan arī valstī veiktajai nodokļu reformai, kuras rezultātā darbu vairs nebija izdevīgi turpināt mazajiem uzņēmumiem. Arī pakalpojumu pirkšanu atvieglo centralizācija. – Mums ir savi sadarbības partneri, virkne uzņēmumu visā Latvijā, kas veic gan stādīšanu, gan jaunaudžu kopšanu. Mēs viņiem nodrošinām regulāru darbu, un par sniegtajiem pakalpojumiem viņi rēķinu izraksta kooperatīvam, ne katram īpašniekam atsevišķi. Izdevīgi gan kooperatīva biedriem, gan pakalpojumu sniedzējiem. Līgumi ar AS Latvijas valsts meži par nākamā gada stādmateriāla iegādi jau noslēgti, stādu pietiks.

Pārsvarā kooperatīvs stāda egles un bērzus, nelielā apjomā arī priedes – teritorijās, kurās to nosaka likumdošana. Tas tāpēc, ka priedi ir daudz iecienītāka pārnadžiem – staltbriežiem, aļņiem, stirnām, kuri nokož kociņu galotnes, bojā stumbrus. Priedei jāizaug vismaz 7 m garumā, lai izveidotos kreves miza, kas stumbru pasargā. Tāpat mežos ļoti savairojušās stirnas, kas arī apkož priežu un egļu galotnes. Jaunie kociņi gūst būtiskus bojājumus vai pat aiziet bojā. M. Saklaurs šo akcentē kā sasāpējušu problēmu, kas būtu jārisina kompleksi. Vispirms jau sadarbojoties ar mednieku kolektīviem, it īpaši teritorijās, kur vērojama briežu dzimtas dzīvnieku liela savairošanās. Tāpat ne mazāk svarīga būtu meža īpašnieku un lauksaimnieku sadarbība. – Zemniekiem jāpadomā, ko viņi sēj laukos, kas ir tuvu mežam vai meža ielokos. Ja tas ir ziemas rapsis un tuvumā atrodas egļu vai priežu jaunaudze, dzīvnieki nāks ēst gan uz lauka, gan jaunaudzē. Un lielus zaudējumus cietīs abi – zemnieks un mežsaimnieks. Trešā nozīmīgā rīcība ir jaunaudžu aizsargāšana. Pirms ziemas kociņus var apstrādāt ar tam paredzētiem repelentiem vai pielietot pēdējos gados diezgan lielu popularitāti guvušu metodi, izvietojot uz kokiem nemazgātu aitas vilnu. Mežu īpašnieki pārliecinājušies, ka tā nodrošina efektīvu aizsardzību. – Aitas vilna satur lanolīnu, kas attur meža dzīvniekus no jaunaudžu bojāšanas. Mūsu kooperatīva biedru vidū ir trīs Latvijas lielākie aitu audzētāji. Viņi mūs nodrošina ar vilnu, un mēs to veiksmīgi pielietojam, – stāsta M. Saklaurs. Protams, vilnas izvietošana uz kociņiem ir ļoti laikietilpīgs darbs, tomēr mežkopi smejas, ka šajos – kovida – laikos nekas nevar būt labāks kā darbošanās mežā, svaigā gaisā, kopā ar ģimeni. Mežsaimnieks aktīvi izmanto arī iespēju piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus. Vasaras beigās Lauku atbalsta dienesta izsludinātajā aktivitātē par jaunaudžu retināšanu kooperatīva biedri iesnieguši vairāk nekā 100 pieteikumu. Nu jāsagaida vien Zemkopības ministrijas apstiprinājums. Jāpiebilst, ka projektus vērtējot, iespējams iegūt papildpunktus, ja iesniedzējs ir kooperatīva biedrs.

Sagatavoja Aiga VENDELIŅA-ĒĶE