Latvijas koksnes tirgus vienmēr ir bijis absolūti pakļauts Pasaules tirgus pieprasījuma tendencēm. Latvijas kokrūpniecība un vietējais patēriņš ir cieši saistīts ar globālajām izmaiņām. Tātad kādas vēsmas notiek ārpus Latvijas industrijā, tās momentāni atspoguļosies Latvijas koksnes pieprasījumā un attiecīgi cenās. Tādējādi Latvija pasaules koksnes tirgū ir “spot market” (mirkļa tirgus). Lai arī ļoti neliels, tomēr ļoti fleksibls un pakļaujas jebkurām straujām izmaiņām.
Minētie apstākļi mums meža īpašniekiem liek būt modriem un gudri realizēt savos mežos izaudzēto koksni. Lielāki īpašnieki, kuri spēj nodrošināt savu mežsaimnieku, seko līdzi paši, tomēr vidējais Latvijas meža īpašnieks, kas ir vairāk kā 90% no kopējā skaita to uztic profesionāļiem kā kooperatīvam Mežsaimnieks vai paļaujas uz savām sajūtām un cerību, ka viss taču būs labi. Tomēr ikdienā nesekojot tirgus tendencēm gan pa sugām, gan nogriežņu grupām un citām specifiskajām prasībām, meža īpašnieki gadiem audzēto mežu atdod par neadekvāti zemu cenu.
Turpmāka mežsaimniecības attīstība klimatu pārmaiņu jeb ziemas neesamības dēļ būs lielu izaicinājumu priekšā, attiecinot tieši to uz koksnes transportu. Tādēļ, jo sarežģītāki apstākļi mežā, jo mazāks piedāvājums vietējā tirgū un attiecīgi arī augstāka cena. Šo sakarību jau kādu laiku pierāda cenu kāpums gan finierklučiem, gan zāģbaļķiem un vēl virknei sortimentu.
Tirgus apskatā pievēršamies galvenajiem kokmateriālu sortimentiem, tirgus tendencēm un to ietekmējošajiem apstākļiem.
Bērza finierkluči
Jau no vasaras vidus ir liels pieprasījums pēc šī materiāla . Parasti vasara ir ”tukšais” periods, bet ne šogad. Bērza finierkluču pārstrādātāji Latvijā, kas ir ļoti atkarīgi no vietējiem resursiem, konkurējot ar apaļkoku eksportētājiem, ir ievērojami cēluši cenas, kas bērzu mežu īpašniekiem ļauj pieklājīgi nopelnīt un atgūt mērķtiecīgās investīcijas savā mežā.
Skujkoku zāģbaļķi
Pēdējos divus mēnešus visas lielākās zāģētavas palielina cenas. Reģionāli atšķiras to noliktavu apjoms, kas nedaudz koriģē cenu. Atsevišķās vietās veidojas pieprasījums pēc tievās dimensijas zāģbaļķiem, kas ļauj mums daudz rūpīgāk šķirot papīrmalku un samazināt tās īpatsvaru cirsmā. Arī mazās kokzāģētavas, saskaroties ar resursu trūkumu, ir spiestas sekot lielo spēlētāju noteikumiem, kas kārtējo reizi atstāj pozitīvu ietekmi uz mūsu mežos esošās koksnes realizāciju.
Gulšņi (zemas kvalitātes skujkoku zāģbaļķi)
Pēdējā mēneša laika ir palielināta cena. Konkurējot ar Rīgā un Liepājā esošajiem apaļo kokmateriālu eksportētājiem, vietējie ražotāji ir spiesti celt cenas, lai iegūtu koksni.
Apses, ozola un melnalkšņu zāģbaļķi
Nozīmīgs tirgū deficīts ir kvalitatīvi apses zāģbaļķi, to cenu nemainīgi ir gana augsta. Līdzīgi pārstrādātāju interese ir par melnalkšņu un ozola zāģbaļķiem.
Papīrmalka, malka
Tirgū ir stabils pieprasījums pēc bērza papīrmalkas un turas nedaudz zem 40 EUR/m3. Negatīvāka situācija ir ar malku un skujkoku papīrmalku, kurai tirgū ir ļoti neliels pieprasījums gan silto laika apstākļu dēļ, gan Covid-19 izraisīto seku dēļ (būtiski krities pieprasījums pēc biroja papīra), gan Centrāleiropā esošo mizgraužu postu. Apses papīrmalkas tirgus šobrīd ir neaktīvs, bet novembrī var notikt korekcijas šajā ziņā.
Koksnes tirgus aktuālo cenu apskatu var apskatīt šajā saitē: https://www.mezsaimnieks.lv/koksne