Par situāciju koksnes tirgū pēc 24. februārī Krievijas uzsāktā kara stāsta kooperatīva valdes loceklis un ražošanas procesu vadītājs Mārcis Saklaurs.

Krievijas apaļkoksnes eksports

Krievijas eksportētie koksnes produktu apjomi 2021. gadā sasniedza ap 15 miljonu kubikmetru apaļkoku 12 miljardu ASV dolāru vērtībā. Latvija katru gadu cērt ap 11 miljoniem kubikmetru koksnes. Faktiski visu, ko Latvijā saražo, tik daudz Krievija eksportē. Stratēģiskie Krievijas partneri ir Ķīna ar 49% un Somija ar 41%. Uz pārējām valstīm eksportē 11%.

Somijas intereses

Somijas-Krievijas attiecības veidojas no Somijas interese pēc Krievijas papīrmalkas 8-10 miljonu kubikmetru apjomā. Tas faktiski ir apjoms, kas tiek izņemts ārā no tirgus. Pie jaunās situācijas tirgus spēlētāji, kas strādāja uz Krievijas tirgu, aktīvi slēdz līgumus par kuģu nofraktēšanu Latvijā, jo Somijai šis apjoms kaut kur būs jākompensē. Jau pērn Krievija bija sākusi dažādus eksportu aizliegumus, uz ko Somijas atbilde bija – savu mežu apsaimniekošanas intensificēšana. Šķeldas iztrūkumu Somija plāno aizstāt, šķeldai klāt piejaucot kūdru. Latvijā kūdras izmantošanu iepriekš politiskajās sarunās tika stingri noraidīta, šobrīd retorika ir mainījusies, bet vēl nav zināms, ar ko tas beigsies, jo jāpatur prātā joprojām ir Eiropas “zaļais kurss”.

Ķīnas intereses

Otrs lielais spēlētājs attiecībās ar Krieviju ir Ķīna, kas ir pasaulē lielākais koksnes importētājs (200milj m3/gadā), gan lielākais koksnes produktu eksportētājs pasaulē. Ķīnai ir ļoti stingri meža apsaimniekošanas noteikumi. Šobrīd tie ir nedaudz atviegloti – un pastāv iespēja arī kaut ko iegūt vietējā tirgū. Ķīnieši aktīvi veic meža ieaudzēšanu vietās, kur līdz šim ir auguši krūmāji vai lakstaugi. Šobrīd eksports uz Ķīnu iet lielos apjomos, bet jāskatās, kā tas attīstīsies, kā rietumi spēs vienoties par kopīgām sankcijām attiecībā pret Krieviju.

Kokmateriālu ārējā tirdzniecība Latvijā

Lielākie importa tirgi Latvijai ir Baltkrievija ar vairāk nekā 250 tūkstošiem kubikmetru un Lietuva (250tk m3) un Krievija (170tk m3). Latvija pēc tam reeksportē tālāk zāģmateriālus vai gatavus produktus. Līdz ar to kokmateriālu importa samazinājums būs būtisks.

Starp galvenajiem eksporta tirgiem Krievijas un Baltkrievijas nav, līdz ar to tas mūs neietekmēs. Katru gadu aizvien lielāku apjomu eksportā sastāda Ķīna.

Koksnes ipmortētāji no Krievijas, Baltkrievijas

Lielākie importētāji ir UPM – 282miilj eiro (saplākšņu un celulozes ražotājs), Stora Enso – 192milj eiro (zāģmateriāli), Metsa – 90milij eiro un citi. ,

Mežu sertificēšanas organizācijas FSC un PEFC ir deklarējušas, ka koksne no Krievijas un Baltkrievijas vairs nevar tikt atzīta kā šiem sertifikātiem atbilstoša koksne. Tas nozīmē, ka ASV, Eiropas tirgū, daļēji Japānā vairs nevarēs realizēt šo koksni. Ķīnas tirgum tas nav aktuāli, tur eksports varēs turpināties. Bet piemēram lielākais pasaules saplākšņa ražotājs Sveza, kas atrodas Krievijā, vairs nevarēs savu produkciju realizēt rietumu tirgos. Attiecīgi ir vērojams pastiprināts pieprasījums pēc Latvijas Finiera produkcijas.

Uzņēmumu iziešana no Krievijas tirgus

Ļoti daudzi Eiropas uzņēmumi (UPM, Stora Enso, Metsa, Ikea) ir paziņojuši par iziešanu no Krievijas tirgus tajā skaitā apstādinot rūpnīcu darbību Krievijā. Tajā pat laikā “Mondi”, kam ir celulozes/papīra rūpnīcas – Ukrainas rūpnīcu slēdza ciet, bet Krievijā darbību turpina.

Kokmateriālu cenas

Egles zāģbaļķi

Pēdējos 5 gados egles zāģbaļķu cena svārstījās daudzmaz ap 80EUR slieksni, pērnā gada vidū bija lielais lēciens līdz pat 120 eiro, uz gada beigām nedaudz nomierinoties pie 100eiro sliekšņa, kas iespējams ir jaunais “normālais”. Bet pēdējos mēnešos vēl pirms kara Ukrainā cena atkal sāka kāpt.

Finierkluči

Pēdējās indikācijas rāda, ka cena būs vienāda visos reģionos – gan Rīgā, gan Latgalē, pieprasījums būs augsts. Parasti marta mēnesī cena bērza finierklučiem samazinās ko ietekmē kuģu konteineru cenas. Bet šogad ir marts un ir indikācijas, ka cena nevis krīt, bet pieaug. Pieprasījums pēc finierklučiem pat neskatoties uz pavasari un smagajiem, ar sulu pilnajiem nogriežņiem ir liels.

Apses un melnalkšņa zāģbaļķi

Šiem materiāliem noieta tirgus ir Somija, jo tur šīs sugas aug stipri maz, bet nepieciešamas saunu gatavošanai.  No pērnā gada rudens cena lēnām kāpjas augšā un no 55eiro ir pakāpusies līdz 90 eiro apsei un 65eiro melnalksnim. Pārsvarā pārstrādātāji ir Vidzemē, bet arī Kurzemē jau ir iegājuši. Ir vietējie “spēlmaņi”, kas piedāvā arī 100 un pat 120 eiro kubikmetrā par apses zāģbaļķi, bet tās ir mārketinga cenas, kur realitātē tiek stipri brāķēti.

Malka, šķelda

Lai arī Latgalē cena ir par dažiem eiro mazāka, cenas tendences visur ir absolūti vienādas – augšupejošas un šobrīd ostā cena maksā jau pat 50 eiro, kas nozīmē, ka viss materiāls līdz 18cm diametrā ļoti iespējams tiks šķeldots.  Šeit ļoti būtiski ir Latvijas valdības lēmumi par pāreju no gāzes uz vietējo kurināmo. au ir indikācijas no bioenerģētiķiem, ka šķeldas pietrūks, tajā pašā laikā Silavas pētījumos ir aprēķināts, ka mežā pieejamais materiāls ir liels, tikai problēma, ka ne vienmēr viegli pieejams. Ja līdz nākamajam rudenim plāni par pāreju uz vietējo kurināmo tiks realizēti, tad sagaidāms šķeldas iztrūkums. Tomēr – katru gadu Latvija 500milj eiro maksāja Krievijai par gāzi, tad tagad būs iespēja šo naudu atstāt vietējā tirgū.

Pie malkas jāmin arī baltalkšņu papīrmalka – gatavojot malku, baltalksnis tiek šķirots atsevišķi. Lielāka cena par baltalkšņu papīrmalku (ap 3-4eur/m3) nekā malkai ne vienmēr nozīmē, ka tiks saņemts vairāk naudas par kravu – āķis slēpjas faktā, ka papīrmalkas apjomu aprēķina par koksni zem mizas bet malkai ar mizu – kas nozīmē ir dažādi aprēķina koeficienti. Savukārt granulu rūpnīcās visu mēra zem mizas, tādēļ ir jāseko līdzi, kā katrā vietā tiek veikta mērīšana un jāaprēķina, kurš tad variants īpašniekam dos lielākos ieguvumus.

Bērza papīrmalka

Bērza papīrmalkas cena neatkarīgi no situācijas Ukrainā jau no septembra (35eur/m3) bija sākusi kāpt un šobrīd – martā – kad cena jau tuvojas 70eur/m3, tai vajadzēja iet uz leju, bet šogad tas izskatās, ka nenotiks.

Priedes papīrmalka

Līdz šim tika pirkta skujkoku papīrmalka, bet šobrīd egles un priedes papīrmalka tiek šķirotas atsevišķi, jo priedes papīrmalkas cena ir par 3 eiro lielāka nekā eglei. Cena ir stabili augšupejoša.

Apses papīrmalka

Apses papīrmalkas sortiments ļoti ilgstoši nebija vajadzīgs un tā sagatavošana bija mīnusus nesoša. Šobrīd cena ir pakāpusies jau līdz 50EUR, kas ir šim sortimentam neredzēts cipars. Šobrīd ir iespēja nozāģēt visas sapuvušās, pāraugušās apšu cirsmas.