Erasmus+ projekts "Network of knowledge for efficient private forests"

Network of knowledge for efficient private forests (Net4Forest) is Erasmus+ project, which started on 01.09.2018 and will last 3 years. It includes institutions from Slovenia, Estonia, Latvia, Sweden and Spain. Applicant organisation is the Slovenian Forestry Institute (SFI), other organisations involved are Foundation Centre for Support of Forest Owner Cooperation (Latvia), Estonian Private Forest Centre (Estonia), Swedish University of Agricultural Sciences (Sweden) and Forest Science and Technology Centre of Catalonia (Spain).

The main purpose of this project is to educate trainers and forest owners. Private forest owners own the majority of forest land in most European countries and consequently a high proportion of harvested wood volume comes from private estates. Although literature about efficient forest products marketing and evaluation of forest services is available widely in EU, there is a big deficit in information, guidelines and training materials for forest owner´s practical education, training and use. The aim of this project is to make their decisions suitable and professionally crafted as much as possible and to give them knowledge to increase income from their forest with the respect of environmental aspect and participation of professionals from several countries.

The goal of this project is to exchange experiences, knowledge, good practise examples and to form innovative and publicly available materials, which will enable trainers and forest owners to acquire adequate knowledge for efficient forest management. Main project outputs (handbook, hands-on guidelines, learning toolkit, best practice examples) will be presented to target groups through organized events, they will be published on project partners web pages and other communication channels.

 

Slovēnija ir pasakaini skaista zeme, kurā meži klāj gandrīz 70 procentus no valsts teritorijas, no mežkopības viedokļa ir unikāla ar to, ka gan tās privātajos (80%), gan valsts (20%) mežos kopš 1948. gada nav veiktas kailcirtes. Saimniekošana veikta ar izlases cirtēm un tas dod lielisku iespēju iepazīt šādas saimniekošanas ilglaicīgos rezultātus.

Kādi ir Slovēnijas meži? Tie ir ļoti veci. Pamatā tie sastāv no retiem, liela diametra egles, baltegles un dižskabārža kokiem, starp kuriem aug lazdas un dažādi krūmi. 100, 150 un 200 gadus veci koki, bieži iekšēji jau trupējuši, šeit ir redzami it visur. Ja Zviedrijā vidēji uz hektāra ir ap 150 kubikmetri koksnes, Latvijā ap 200 kubikmetriem koksnes, Slovēnijā uz hektāra ir ap 300 kubikmetriem koksnes. Uz zemes ir daudz dažāda diametra kritalu dažādās to sadalīšanās stadijās. Lielā vecuma dēļ, kad koki jau sākuši zaudēt savu vitalitāti, Slovēnijas mežus vai ik gadu piemeklē dažādas dabas katastrofas. Mizgraužu epidēmijas egļu mežos te ir ikdiena. Periodiski vecos kokus izgāž vētras un apledojuma radītas ledlauzes. Par mirušo koku neizvākšanu īpašniekiem draud lieli naudas sodi. Ja Latvijā meža nozares devums valsts ekonomikā ir ap pieciem procentiem, Slovēnijā šis devums ir tikai ap vienu procentu. Lai arī mežainums ir būtiski lielāks.

Biedrība apmeklēja Slovēniju Eiropas Komisijas Mūžizglītības programmas Erasmus+ Stratēģisko partnerību projekta “Network of knowledge for efficient private forests” ietvaros. Biedrības sadarbības partneri projektā – Slovēnijas Mežsaimniecības institūts, Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte, Katalonijas Meža zinību un tehnoloģiju centrs (Spānija) un Igaunijas Meža īpašnieku biedrība. Projekta mērķis ir veicināt Eiropas meža īpašnieku izglītošanu, lai nodrošinātu kvalitatīvu meža apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanu.

INTELLECTUAL OUTPUTS:

Intellectual output 01. Handbook “The pathway for efficient operations in private forests”

Intellectual output 02. “English summaries of guidelines”

Hands-on guidelines (click on link to open Youtube)

Guidelines for forest owners about forest management

When the harvest should be brought in?

Economically productive forestry cannot exist without human assistance on a regular basis. A forestry stand should go through commercial thinning process, when the tree diameter has reached the commercial size; usually it takes 15-20 years in our climatic conditions. The process involves removing any trees behind normal growth and the low-quality ones, so that more space and light are left for the best and most fast-growing ones, just like it is done for many types of agricultural crops. The thinning process allows forming species distribution in a targeted manner. In the context of Latvian market, the very first thinning usually brings profit to the forest owner, returning the most of the money invested (for soil preparation, seedling purchase, planting, seedling protection, pre-commercial thinning and commercial thinning). During further thinning processes tree diameters will grow, thus bringing more and more profit for the owner.

A common mistake by forest owners is to do thinning too late or skip it altogether. Prices for thin round wood in Latvian market rise and drop easily, since we do not have our own pulp industry. In some cases forest owners hesitate to do thinning, waiting for the price to rise, even though they are aware canopies of their forest stand have closed and thinning should be done to ensure vitality of the stand. As a result, tree canopies grow smaller, and there is no easy way to correct such a mistake.

Many forest owners lack insight as to when the forest stand reaches its maturity in economic sense, after which a decline starts in growth and quality of round wood. Some large diameter sized-trees of certain species have smaller demand, thus lowering the price. It would be useful in many cases to remove low-value stands, so that they could be replaced with new, productive forest stands of good density and species distribution.

If a forest owner fails to make reasonable decisions on harvesting forest yield, he misses not just good profit, but also decreases the market value of his forest and the estate respectively. No doubt, every forest owner is entitled to his own decisions on forest management according to his purpose, yet it is important to promote such decision-making guided by relevant competence and insight.

Principles of round wood sale

Having decided to harvest the forest yield, a forest owner should seek for the best purchaser of the grown round wood. Sale can be done in several ways. The cutting area can be sold as a growing forest on stump on the basis of measurement results of growing trees. This approach cannot be applied reasonably to cutting areas in thinning process, as it involves different measurement risks, yet it could be used as an alternative in clear-cutting areas. The disadvantages of this method concerning measurement and quality evaluation should be noted, though. All the round wood is given to a sole purchaser who integrates the risks of growing trees into the price. Positively, the owner is paid at the initial stage of the sale-purchase deal.

The prepared round wood can be sold placed on the roadside. This allows making more precise amount measurement and quality evaluation. Prices can be set for the known prepared round woods. Such round woods mostly are sold to one purchaser, who resells them to the end-consumers.

The third method, gaining popularity recently, while cooperatives enter the market, consists of selling round woods to the end-consumer in his wood-yard or process site. The approach involves the owner giving trust credit to the purchaser, because he gets to know the end-sum, upon concluding the deal, when the measurements and paid prices by the purchaser are defined clearly. Nevertheless, the last method allows getting paid the sum as close to the real value of cutting area, as possible.

Round wood is not easy to measure. When it comes to wood sale, due to lack of knowledge about several sale tricks and methods, the owner can end up getting paid less than the real value of the cutting area. One option is to try learning all those tricks and methods. However, another option, which requires less effort, is to find a competent and transparent cooperation partner and pay him for entering into the round wood sale process on behalf of the forest owner.

Yield harvested – what next?

Now it is time to look into the options the forest owner can choose after having cut out the woods: when the clear-cut area can be left to natural regeneration, and when it would be efficient to renew it by planting new trees. What advantages and disadvantages are there for each method? We will look into different species alternatives and plant types, the preferable planting density and its measurement methods, also, we will touch upon efficiency of soil preparation, seedling protection and care for young forest stand. We will pay attention to a number of things one should take into consideration, when planning and controlling these tasks. Where an advice and support can be found, if a small-scale forest has no market access to the required staff to have the job done?

The mistakes committed during the initial stages of forest stands are very difficult or impossible to correct. Therefore, forest owners should definitely realize the consequences they will suffer in the future due to different choices they make. It would be most efficient, if those decisions by a forest owner were driven by relevant knowledge and information.

Vadlīnijas meža īpašniekiem meža apsaimniekošanai

Kad mežā novākt ražu?

Ekonomiski produktīva mežsaimniecība nav iespējama bez periodiskas cilvēka aktīvas līdzdalības. Kad koku diametrs ir sasniedzis koksnes tirgū pārdodamus izmērus, kas mūsu klimatiskajos apstākļos parasti notiek 15 – 20 gadu vecumā, mežaudzē ir jāuzsāk mežaudzes koku mērķtiecīga retināšana. To veic izņemot augšanā atpalikušos un nekvalitatīvos kokus, vairāk vietas un gaismas atstājot labākajiem un straujāk augošajiem kokiem. Līdzīgi, kā retinot virkni lauksaimniecības kultūru. Retināšanas procesā tiek arī mērķtiecīgi veidots mežaudzes sugu sastāvs. Latvijas tirgus apstākļos jau pirmā retināšana vairumā gadījumu ienesīs īpašniekam ieņēmumus, kas viņam  ļaus lielā mērā kompensēt mežaudzes izveidē (augsnes gatavošanā, stādu iegādē, stādīšanā, stādu aizsardzībā, jaunaudžu izpļaušanā un retināšanā) ieguldīto naudu. Vēlākās retināšanas, koku diametram pieaugot, ienesīs īpašniekam aizvien lielākus ienākumus.

Bieži īpašnieki kļūdās neveicot retināšanas vai arī veicot tās novēloti. Tā kā Latvijā nav savas celulozes rūpniecības, tievās apaļkoksnes cenas Latvijas apaļkoku tirgū var būt ļoti svārstīgas. Reizēm meža īpašnieki, pat saprotot, ka mežaudzēs koku vainagi ir saslēgušies un, lai nodrošinātu audzes vitalitāti, būtu jāveic retināšana, to neveic gaidot augstāku cenu. Tādējādi pieļaujot koku vainagu apjoma samazinājumu, kuru ir pēc tam ļoti grūti labot.

Daudzi meža īpašnieki arī neizprot mežaudžu saimnieciskās gatavības iestāšanos, pēc kuras sasniegšanas samazinās koksnes pieaugums un koksnes kvalitāte. Atkarībā no koku sugas iela diametra koksnei var būt tirgū mazāks pieprasījums, līdz ar to zemāka cena. Bieži ir lietderīgi mazvērtīgas audzes novākt lai dotu vietu jaunām, produktīvām mežaudzēm ar labu biezību un sugu sastāvu.

Nepieņemot pareizajā laikā saprātīgus lēmumus par meža ražas novākšanu īpašnieks ne vien negūst ieņēmumus, bet arī samazina sava meža un līdz ar to arī īpašuma tirgus vērtību. Protams, tā ir īpašnieka prerogatīva lemt par sava meža apsaimniekošanas mērķiem. Taču svarīgi būtu veicināt, ka šāds lēmums ir zināšanās un izpratnē balstīts.

Koksnes tirdzniecības principi

Tad, kad īpašnieks ir pieņēmis lēmumu ražu savā mežā novākt, izaudzētajai koksnei ir nepieciešams atrast labāko pircēju. Pārdošanas paņēmieni ir dažādi. Cirsmu var pārdot vadoties no augošu koku mērīšanas rezultātiem kā augošu mežu “uz celma”. Šī metode racionāli nav pielietojama retināšanas cirtēs, tā ietver dažādus uzmērīšanas riskus, taču to kā alternatīvu ir iespējams izmantot kailcirtēs.  Protams, paturot prātā šīs metodes uzmērīšanas un kvalitātes vērtēšanas trūkumus. Visi kokmateriāli nonāk viena pircēja rokās, kas iestrādā cenā augošu koku pirkšanas riskus. Pozitīvi – īpašnieks saņem naudu darījuma sākumā.

Sagatavotos kokmateriālus ir iespējams pārdot noliktus krautuvē pie ceļa. Šeit ir iespējama jau daudz precīzāka apjoma uzmērīšana un kvalitātes novērtēšana. Cenas var tikt nolīgtas par konkrēti sagatavotajiem materiāliem. Vairumā gadījumu kokmateriāli nonāk viena pircēja rokās, kas tos pārdod tālāk gala patērētājiem.

Trešā metode, kas pēdējā laikā kļūst aizvien populārāka, it īpaši tirgū ienākot kooperatīviem, ir kokmateriālu pārdošana gala patērētājam viņa koklaukumā vai pārstrādes vietā. Šī metode prasa no īpašnieka lielu uzticēšanos, jo darījuma gala summu īpašnieks uzzina tikai darījuma beigās, kad ir skaidri zināmi gala pircēja mērījumi un samaksātās cenas. Pēdējā metode dod iespēju īpašniekam iegūt maksimāli tuvāko vērtību savas cirsmas patiesajai vērtībai.

Koksne ir grūti uzmērāms produkts. Tās tirdzniecībā ir dažādi knifi un paņēmieni, kuru nezināšana var neļaut īpašniekam saņemt tā cirsmas īsto vērtību. Var mēģināt tos visus apgūt. Bet vieglāks ceļš ir atrast zinošu un godīgu sadarbības partneri, kas par samaksu profesionāli iestājas koksnes pārdošanas procesā par meža īpašnieka interesēm.

Raža novākta, ko darīt tālāk?

Te ir paredzēts ir paredzēts apskatīt meža īpašnieka rīcības alternatīvas pēc kailcirtes veikšanas. Kad izcirtumu var atstāt dabiskā atjaunošanā, kad ir lietderīgi to atjaunot stādot. Kādi ir katras metodes plusi un mīnusi. Apskatīsim dažādas sugu alternatīvas un stādu veidus, vēlamās stādīšanas biezības un kā tās mērīt,  pieskarsimies augsnes gatavošanas, stādu aizsardzības un jaunaudžu kopšanas lietderībai. Pievērsīsim uzmanību virknei lietu, kas ir jāņem vērā pie šo darbu plānošanas un kontroles. Kur meklēt padomu un meklēt atbalstu situācijās, kad nepieciešamo darbu veicēji nelielam meža īpašniekam tirgū nav pieejami.

Mežaudžu sākumā pieļautās kļūdas vēlāk ir ļoti grūti vai pat neiespējami labot. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka īpašnieki saprot dažādu izvēļu dažādas praktiskās sekas nākotnē. Lai tas varētu šos svarīgos lēmumus balstīt zināšanās un informācijā.

Intellectual output 03. Felling value calculation model

To help forest owners make decisions about starting economic activity on their properties, we have developed a simplified felling value calculation model. In it, the plot number, area, stock per hectare and its distribution by tree species must be entered as input data from the plot description. In addition, the model must enter the percentage distribution of the stock by assortments (according to the visual assessment in nature), the price of delivered assortments (at the buyer), sawing, delivery and average export costs (timber truck service). Also income tax rate. It is best to take the data of the plot description from the updated printout of the State Forest Service.