Koksnes cenas – tirgus apskats: Izmaiņas aizvadītajā pusgadā

Koksnes cenas – tirgus apskats: Izmaiņas aizvadītajā pusgadā

Kādas ir bijušas skujkoku un lapkoku tirgus koksnes cenas izmaiņas un tendences pēdējā pusgadā? Vai paredzams kāpums nākamajā nogrieznī? Šajā rakstā meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” speciālisti aplūko, kā mainījusies zāģbaļķu, papīrmalkas, finierkluču un cita sortimenta cenas tirgus situācija. Tāpat identificēti arī faktori, kas ietekmē šo koksnes sortimentu pieprasījumu un cenu svārstības mainīgajos tirgus apstākļos.

Skujkoki – zāģbaļķu cenas saglabājas, papīrmalkai pavasarī cena aug

Zāģbaļķu cenas pēdējā pusgada laikā būtiski nav mainījušās, rudens un ziemas periodā esot stabilā līmenī – vien uz brīdi ražošanas īpatnību dēļ iepircēji nedaudz samazināja un paaugstināja tās. Ar cerībām gaidījām pavasari, kurā cenu līkne paaugstinājās.

Lai arī šķita, ka, stājoties spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumiem egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanai un samazinoties izstrādes apjomiem skujkoku cirsmās, pieprasījuma rezultātā cenas varētu palielināties, notika pretējais.

Vasaras sākums liecina, ka ražotnes cenu samazināja. Lai gan kritums nav ļoti būtisks (~5% robežās),  tas tomēr samazina peļņu īpašniekiem. Iespējams, ka skuju koksnes trūkumu izjutīsim vēlāk. 

Neskatoties uz to, ka vidējās zāģbaļķu koksnes cenas rudens/pavasara periodā saglabājušās iepriekšējā līmenī (vidēji 85–95 EUR par kubikmetru ar tendenci mazliet samazināties vasaras sākumā), pārējo skujkoku sortimentu tirgus ir ļoti mainīgs. 

Dažbrīd palielinās pieprasījums zemākas kvalitātes baļķiem, šobrīd gulsnim Rīgas ostās sasniedzot cenu pat 88 EUR par kubikmetru, kas tuvojas vidēja izmēra labas kvalitātes baļķim. Skujkoku taras tirgus ir vēl mainīgāks – kamēr vienā brīdī ražotnes to iepērk, pēc brīža pieprasījums ir tikai atsevišķos reģionos. Vēsturiski taras tirgus ir attīstītāks Kuzemes pusē, kur skujkoku taras cena reizēm pārsniedz pat 70 EUR atzīmi, tajā pašā laikā citos reģionos ražotnes to iepērk par 50–60 EUR kubikmetrā.

Skujkoku papīrmalka, neskatoties uz aizvadītā gada zemo vidējās cenas līmeni, pēdējā pusgada laikā pamazām arvien virzījās uz augšu, šobrīd ostās sasniedzot vidēji 71–73 EUR/m3.

Neskatoties uz to, ka zāģbaļķu vidējās cenas rudens/pavasara periodā saglabājušās iepriekšējā līmenī (vidēji 85–95 EUR par kubikmetru ar tendenci mazliet samazināties vasaras sākumā), pārējo skujkoku sortimentu tirgus ir ļoti mainīgs. 

Ņemot vērā to, ka bieži mainās pieprasījums, meistariem rūpīgi jāplāno cirsmu sortimentācija, jo no darbu uzsākšanas līdz koku realizācijai reizēm paiet ilgāks laiks. 

Bērzs – ar mainīgām tendencēm

Finiera cenas periodā līdz martam saglabājušās iepriekšējā līmenī (120–130 EUR par kubikmetru). Iestājoties pavasarim, Latvijas Finiera rūpnīcas aizvēra tirgu privātiem piegādātājiem, reizē samazinot arī bērza finierkluču cenas līdz 105–115 EUR/m3.

Jāņem vērā, ka tuvākajā nākotnē šajā sektorā kādas izmaiņas nav plānots pieredzēt. Savukārt Igaunijas UPM pavasara putnu lieguma periodā izsludināja cenu pieaugumu, uz ko arī daudzi piegādātāji atsaucās, taču, kā izrādījās, uz ļoti īsu brīdi, jo drīz pieņemšana tika pārtraukta teju vispār. Plānots, ka rudenī Latvijas Finiera rūpnīcas atkal vērs vaļā durvis visiem piegādātājiem, taču cerēt uz cenu pieaugumu nav pamata.

Bērza papīrmalkas cenas pēc ziemas perioda, kad tās nedaudz nokritās par dažiem eiro, pavasarī ostās pamazām atkal sasniedza 58–62 EUR līmeni. Atkarībā no pieprasījuma un reģiona cenas arī šobrīd turpina stabili saglabāties ap 60 EUR par kubikmetru.

Citi sortimenti

Lapkoku tarai, līdzīgi kā skujkokam, tirgus ir mainīgs – cenas svārstās 50–55 EUR robežās. Malkas cenās gada garumā nav vērojamas būtiskas izmaiņas, tā joprojām saglabājas 42–48 EUR/ m3 robežās (skujkoku malka mazliet dārgāka). Savukārt šķeldas tirgus ir ļoti piezemēts – lai arī šķeldas sagatavošanas uzņēmumi plaši reklamējas, tie tomēr ļoti izvērtē katru objektu, un cenas arī svārstās tikai 9–12 eiro ietvaros.

Ieteikumi mežu īpašniekiem

Šobrīd redzams, ka koksnes tirgus ir nostabilizējies un nav gaidāmas straujas cenu izmaiņas kā pēdējo 4 gadu laikā. Ņemot vērā, ka EURIBOR likme, lai arī nedaudz samazināta, joprojām saglabājas augsta, nav sagaidāma strauja būvniecības sektora attīstība, kā rezultātā pieprasījums pēc kokmateriāliem saglabāsies līdzšinējais. Tādēļ mežu īpašniekiem, kuriem ir plānoti darbi mežā, iesakām negaidīt pēkšņu cenu paaugstināšanos. 

Lai arī malkas cenas nav īpaši augstas, īpašnieki joprojām var gūt nelielu peļņu, izstrādājot mazvērtīgākas audzes. Šobrīd kooperatīva “Mežsaimnieks” biedri, privāto mežu īpašnieki, aktīvi izmanto Eiropas Savienības līdzfinansējumu, pēc baltalkšņu nozāģēšanas stādot vietā vērtīgākus kokus, tādējādi no visa procesa gūstot papildus labumu.

Ņemot vērā joprojām augsto egļu astoņzobu mizgraužu izplatību Latvijā, kooperatīva mežsaimniecības speciālisti iesaka pastiprināti apsekot egļu audzes. Tādējādi iespējams novērtēt astoņzobu mizgrauža klātesamību un nepieciešamības gadījumā ierobežot to, lai nezaudētu vērtīgās egļu audzes. 

Kooperatīva “Mežsaimnieks” darbinieki nemitīgi seko aktuālajām tirgus izmaiņām, kā rezultātā privāto mežu īpašnieki, kas ir kooperatīva biedri, var būt pārliecināti, ka speciālisti atradīs piemērotāko sortimentu sadalījumu, ņemot vērā tieši konkrēto īpašumu un tirgus situāciju izstrādes brīdī. 

Par koksnes cenas tirgus apskatu

Šajā apskatā ir iekļauti galveni apaļkoku sortimenti un to grupas, bet neaptver visu sortimentu spektru. Norādītas ir vidējās cenas, lai skaidrotu iemeslus un tendences apaļkoku tirgū. MPKS “Mežsaimnieks” mērķis, sagatavojot koksnes tirgus apskatu par pēdējo pusgadu, ir sniegt precīzu un aktuālu informāciju par tirgus tendencēm, ļaujot meža īpašniekiem labāk plānot un pieņemt izsvērtus lēmumus.

Datu avoti ir MPKS “Mežsaimnieks” un SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” (MeKa). MPKS “Mežsaimnieks” cenu statistika parāda vidējo cenu līmeni, ko kooperatīvs ir nodrošinājis biedriem. Pārskatā apskatītajā periodā tirgū piegādāti vairāk nekā 70 000 m3 apaļkoku. MeKa tirgus monitoringa rezultāti atspoguļo koksnes resursu iepirkumu cenu izmaiņas kokapstrādes uzņēmumos, kas reprezentē ne mazāk kā 60% no nozares kopējā patēriņa.

by Edīte Mežciema

Mizgrauzis – lielākais kaitēklis egļu mežam. Kā to atpazīt?

Mizgrauzis – lielākais kaitēklis egļu mežam. Kā to atpazīt?

Mizgrauzis (Ips typographus), zināms arī kā egļu astoņzobu mizgrauzis, ir viens no bīstamākajiem meža kaitēkļiem, kas apdraud egļu mežaudzes Latvijā. Šīs nelielā izmēra vaboles ir spējīgas vienas sezonas laikā iznīcināt pat veselas audzes, tādējādi mežu īpašniekiem radot nopietnus ekonomiskus zaudējumus. Lai savlaicīgi atklātu un ierobežotu šo kaitēkļu izplatību, ir svarīgi zināt, kā atpazīt mizgrauzi un tā darbības pazīmes. Par to vairāk uzziniet turpinājumā!

Kas ir egļu astoņzobu mizgrauzis?

Mizgrauzis ir 4–6 mm gara vabole, kuras krāsa variē no tumši brūnas līdz melnai. Mizgraužu aktivitāte sākas pavasarī, kad pieaugušie indivīdi iznāk no ziemošanas vietām. Mizgraužu tēviņi uzbrūk eglēm un aicina pie sevis mātītes. Mizgraužu aktivitātes sākumu būtiski ietekmē laikapstākļi. Pie nelabvēlīgiem laikapstākļiem (auksts, lietains pavasaris un vasara) mizgraužu populācija var tikt būtiski samazināta.

Mizgraužu mātītes iekļūst koka mizā un izveido mātes eju, kurā tās dēj olas. No olām izšķīlušies kāpuri sāk baroties – šī darbība traucē vielu apmaiņu, kas galu galā noved pie koka nokalšanas un bojāejas.

Kādas pazīmes liecina, ka manā mežā ir mizgrauži?

Mizgrauzis Latvijā izplatās strauji, tāpēc jau pavasarī ir svarīgi laikus konstatēt mizgraužu klātbūtni mežaudzē, lai ierobežotu to izplatību un novērstu tālāku koku bojāšanu. Tāpēc pašam (ja ir zināmas priekšzināšanas) vai mežsaimniecības speciālistam ieteicams apsekot mežaudzes, lai novērtētu, vai tajās novērojams astoņzobu mizgrauzis. Par to liecina dažādas pazīmes:

• svaigas urbumu vietas uz mizas. Viena no pirmajām mizgrauža klātbūtnes pazīmēm ir nelieli urbumi uz egles mizas virsmas. Šie urbumi ir apmēram 1-2 mm diametrā;
• sveķi. Egles cenšas aizsargāties pret mizgraužiem, izdalot sveķus urbumu vietās. Ja uz koka mizas pamanāt sveķu pilienus vai sveķainas traipus, tas var liecināt par mizgrauža invāziju;
• brūni mizas milti. Mizgrauži, izveidojot ejas koka mizā, rada brūnus mizas miltus, kas var uzkrāties uz stumbra, zaru žāklēm un sakņu kakla;
• mizas atlupšana. Smagas invāzijas gadījumā koka miza sāk atdalīties no stumbra, un to var viegli noņemt ar rokām, atklājot koka iekšējo daļu ar mizgraužu eju sistēmas tīklu. Egļu astoņzobu mizgrauža gadījumā mizā var skaidri redzēt centrālo mātes eju un perpendikulāri no mātes ejas daudzas kāpuru ejas;
• koka dzīvotspējas samazināšanās. Inficētie koki sāk zaudēt skujas, kas kļūst dzeltenas un brūnas. Jāatceras, ka vienlaikus var būt arī egle ar jau nokaltušu mizu, bet vēl zaļām skujām.

Kādus bojājumus meža īpašniekam nodara egļu astoņzobu mizgrauzis?

Mizgrauzis uzbrūk galvenokārt vecākām un resnākām par 20 cm eglēm, taču smagu invāziju laikā var tikt inficēti arī jaunāki koki. Egļu astoņzobu mizgrauzis var izplatīties arī jaunākās, novājinātās audzēs, piemēram, pēc plūdiem vai vētrām.

Mizgrauzis meža īpašniekiem var kaitēt dažādos veidos, bet galvenais no tiem ir mežaudzes vērtības zaudēšana īsā laika periodā.

Mizgraužu inficētie koki zaudē savu vērtību kā augstas kvalitātes kokmateriāli. Svaigi bojātas egles vēl iespējams nodot kā zāģbaļķi, tomēr ar mizgraužiem atnestās sēnes strauji veicina koksnes zilēšanu, kā rezultātā kokmateriāls vairs neatbilst zāģbaļku kvalitātes prasībām. To vēl ir iespējams pārdot kā sliktas kvalitātes zāģbaļķi jeb gulsni. 

Ja nokavē arī šo brīdi, koksnes kvalitāte atbilst vairs tikai malkas prasībām, kuras vērtība ir 2–3 reizes mazāka. Ja ir sarežģītāki mežizstrādes apstākļi – cirsmas peļņa var izrādīties ar negatīvu zīmi. 

Cīņa ar mizgrauzi – ko darīt, lai kaitēkli ierobežotu?

Lai efektīvi cīnītos ar mizgrauzi, ir svarīgi savlaicīgi reaģēt uz pirmo invāzijas pazīmju parādīšanos. Diemžēl vienīgās zāles pret egļu astoņzobu mizgrauzi ir vienlaidus cirte, visi citi mēģinājumi, izlasot no audzes ārā tikai invadētos kokus, veicinās ātrāku meža kaitēkļa izplatību.

Tieši regulāra meža monitorēšana ļauj atklāt, ka egļu astoņzobu mizgrauzis nonācis līdz vērtīgajai mežaudzei. Kādi pasākumi veicami, ja pēc apsekojuma konstatēti mizgrauži?

1. Sanitārā cirte – gadījumos, ja mizgrauža skarto koku skaits uz 1 ha (vai mežaudzi, kura ir mazāka par 1 ha) ir vismaz 10, sanitārajā vienlaidu cirtē jācērt mežaudzi vai tās daļu. Jāņem vērā, ka sanitāro vienlaidus cirti veikt patvaļīgi nav atļauts. Laika posmā no 1. aprīļa līdz 31. augustam jāiegūst apliecinājums koku ciršanai sanitārajā cirtē no Valsts meža dienesta piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma vai Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma (ja tāds nepieciešams). 
2. Feromonu slazdi – pēc cirtes pabeigšanas, ja cirsmas platība ir lielāka par 0,8 ha, tajā tiek izvietoti feromonu slazdi. Tādējādi iespējams piesaistīt un iznīcināt pieaugušās vaboles, samazinot to populāciju. Slazdu izvietošanu veic Valsts meža dienesta speciālisti, izvērtējot cirsmas un piegulošo audžu apstākļus.

Vairāk par risinājumiem mizgraužu ierobežošanai, kā arī riskiem, iespējams uzzināt, skatoties mūsu biedru semināra ierakstu. 

Ciršanas ierobežojumi astoņzobu mizgrauža izplatības ierobežošanai

Jau iepriekš informējām, ka no 1. aprīļa līdz 31. augustam ir sājušies spēkā ierobežojumi egļu mežaudžu A, B un C aizsardzības zonās. Ierobežojumu mērķis ir novērst egļu astoņzobu mizgrauža izplatības palielināšanos mežos. 

Kā ciršanas ierobežojumi samazina mizgraužu izplatību? 

Pavasarī, kad gaisa temperatūra paaugstinās, mizgrauži sāk aktīvi vairoties un meklēt piemērotas egles, kurās dēt olas. Ja šajā laikā notiek intensīva mežizstrāde, svaigi nocirstās egles un mežizstrādes atliekas izplata sveķu smaržu, kas pievilina mizgraužus konkrētajai vietai. Ja blakus atrodas vērtīgas egļu audzes, tās kļūst par ideālu mērķi mizgraužiem, kas var izraisīt populācijas tālāku strauju pieaugumu. Tieši tāpēc ir noteikti ciršanas ierobežojumi.

Uzticiet meža pārbaudi pieredzējušam mežsaimniecības speciālistam!

Lai spētu novērtēt mizgrauža bojājumus, iesakām meža pārbaudi uzticēt speciālistiem, kuri spēs identificēt pazīmes, kas bez atbilstošām zināšanām var nešķist svarīgas. Mēs, meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks”, gan saviem biedriem, gan citiem mežu īpašniekam piedāvājam Eiropas Savienības apmaksātas konsultācijas, kuras ietvaros varēsiet ne tikai noskaidrot, vai Jūsu mežā ir egļu astoņzobu mizgrauži, bet arī:

• saņemt meža stāvokļa novērtējumu;
• saņemt saviem mērķiem atbilstošu meža apsaimniekošanas plānu;
• uzzināt par ilgtspējīgu mežsaimniecību;
• saņemt padomus par meža aizsardzības pasākumiem.

Pieteikties konsultācijai

by Edīte Mežciema

Noslēgusies Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanas 1. kārta

by Edīte Mežciema

Atskatoties uz 2023. gadā paveikto, aizvadīta biedru kopsapulce

by Andis Malējs

Galvenā cirte pēc caurmēra – Satversmes tiesas lēmums

by Andis Malējs

Stājas spēkā ciršanas ierobežojumi egļu mežaudzēs

by Andis Malējs

2023 rudens apaļo kokmateriālu tirgū: dinamika un perspektīvas

Vasaras beigās apaļo kokmateriālu tirgus pieredzēja nozīmīgas pārmaiņas, kas atspoguļojas gan MPKS “Mežsaimnieks”, gan “Meža un koksnes produktu pētniecības institūta” (MeKa) apkopotajos statistikas datos par apaļkoku cenu izmaiņām pēdējos divos gados. Katrai sortimentu grupai ir nedaudz atšķirīgi iemesli cenu izmaiņām, taču, lai saprastu šodienas situāciju, jāpaskatās nedaudz tālākā pagātnē, kas tad radīja šos straujos cenu lēcienus.

2019/2020. gadā nebijušu lēcienu radīja Covid-19 pandēmija un mājsēdes laikā ārkārtīgi straujais “dari pats” (DIY) segmenta pieprasījums pēc kokmateriāliem. Kad jau bijām nedaudz apraduši ar mājsēdes izvirzītajām neērtībam un piegādes ķēdes sāka pielāgoties pieprasījuma pieaugumam, patiesu šoku radīja 2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā. Tas noveda pie nenoteiktības enerģētikas sektorā un līdz ar gāzes un naftas cenu lēcienu, nebijušos augstumos uzskrēja malkas un šķeldas cenas. Šie divi secīgie globālie notikumi satricināja daudzas nozares, tajā skaitā mežsaimniecību.

Zemāk apskatīsim tendences galvenajās sortimentu grupās un mēģināsim skaidrot, kā tirgus ir mainījies.

ZĀĢBAĻĶI

Pašreizējā situācijā skuju koku zāģbaļķu cenas galvenokārt ietekmē būvniecības tirgus lejupslīde Eiropā. Eiropas Savienības centieni apkarot augsto inflāciju noveda pie Eiropas Centrālās bankas procentu likmju (Euribor) kāpuma, kā rezultātā būtiski samazinājies pieprasījums pēc jauniem mājokļiem un attiecīgi to būvniecības. Šīs tendences liecina par nozīmīgu saikni starp makroekonomiskajiem faktoriem un mežsaimniecības produktu tirgu. Prognozes liecina, ka ar pavasara iestāšanos procentu likmēm Euribor vajadzētu samazināties, bet meža īpašnieki būvniecībā izmantojamo resursu – zāģbaļķu cenu izmaiņas varētu izjust ar nelielu aizkavēšanos. Pašreizējās cenas ir stabilizējušās pirmskara līmenī, tas ir 85-90 eiro par kubikmetru. Ekonomiskie faktori kopumā norāda uz zināmu tirgus stabilitāti un prognozējamību tuvākajā nākotnē, un nav sagaidāmi strauji cenu lēcieni.

BĒRZA FINIERKLUČI

Pašlaik bērza finierkluču tirgū novērojama stabila cenu situācija. Pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā bērza papīrmalkas cena “uzkarsēja” finierkluču cenu, jo papīrmalkas cena tuvojās 130 eur par m3. Līdz ar papīrmalkas cenu stabilizēšanos, arī bērza finierkluču cena ir atgriezusies līmenī, kas bija pirms 2022. gada februāra. Pieprasījums šobrīd saglabājas stabils, un, pateicoties lētākām kuģu konteineru izmaksām, ir novērojams palielināts pieprasījums no austrumiem, jo īpaši no Ķīnas. Lēti kuģošanas tarifi rada lielāku konkurenci par materiālu, kas ļauj berza finierkluču cenai saglabāties salīdzinoši augstā līmenī – vidēji 120-130 eur robežās par m3.

PAPĪRMALKA

Skandināvijas celulozes rūpnīcas nestrādā pilnā jaudā. Tas jūtams ostās, jo ir neskaidrība par kuģu pieejamību un nav nostabilizējusies papīrmalkas plūsma uz ārvalstīm. Tirgū bieži vērojamas “akcijas cenas”, kad tiek pildīts kuģis – šajā laikā cenas var paaugstināties par 1-2 eiro. Bērza papīrmalkai ir nedaudz lielāks pieprasījums nekā skujkoku papīrmalkai, ar cenu diapazonu 57-61 eiro par m3. Skujkoku papīrmalkas pieprasījums ir nedaudz vājāks, bet arī šim sortimentam cenas svārstās 2-3 eur robežās, atkarībā no kuģu pieejamības. Skuju koku papīrmalkas cenas svārstās no 55 līdz 58 eiro par m3. Kopumā, arī papīrmalkas sortimenti ir atgriezušies pirmskara līmenī un, ja nenotiks nekas ārkārtējs,  sagaidāms, ka šis cenu līmenis saglabāsies pārskatāmā nākotnē.

MALKA UN ŠĶELDA

Malkas un zaru šķeldas segmentā daudzi mežizstrādes uzņēmumi bija sagatavojušies ziemas sezonai, gaidot cenu pieaugumu un izveidojot lielus uzkrājumus krautuvēs. Turklāt malkas un šķeldas pircējiem vēl bija uzkrājumi no iepriekšējās ziemas, kad sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā tikai izveidotas papildu rezerves. Siltās ziemas dēļ uzkrājumi netika iztērēti un arī šī ziema ilgi kavējās, kā rezultātā cerētais cenu kāpums neīstenojās. Malkas cenas ir stabilizējušās 43-47 eiro par m3, savukārt šķeldas cenas – 11-14 eiro robežās. Šis cenu līmenis joprojām ļauj meža īpašniekiem ar peļņu veikt krājas kopšanas cirtes, tādējādi uzlabojot meža kvalitāti un gūstot peļņu no kokmateriālu realizēšanas.

IETEIKUMI

Vērtējot tirgus tendences, MPKS “Mežsaimnieks” iesaka saviem biedriem vairāk pievērst uzmanību bērza un citu lapu koku cirsmu izstrādei, kā arī turpināt strādāt pie meža augšanas apstākļu uzlabošanas caur krājas kopšanas cirtēm. Diemžēl arī egļu astoņzobu mizgrauzis nekur nav pazudis un īpaša vērības brīvdienu pastaigas laikā meža īpašniekiem jāpievērš egļu audžu veselībai.

PAR APSKATU

Šajā apskatā ir iekļauti galveni apaļkoku sortimenti un to grupas, bet neaptver visu sortimentu spektru. Norādītas ir vidējās cenas, lai skaidrotu iemeslus un tendences apaļkoku tirgū. Mūsu mērķis ir sniegt precīzu un aktuālu informāciju par tirgus tendencēm, kas ļauj meža īpašniekiem labāk plānot un pieņemt izsvērtus lēmumus.

Datu avoti ir MPKS “Mežsaimnieks” un SIA «Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts» (MeKa). MPKS “Mezšaimnieks” cenu statistika parāda vidējo cenu līmeni, ko kooperatīvs ir nodrošinājis biedriem. Pārskatā apskatītajā periodā tirgū piegādāts vairāk nekā 250 tūkstoši kubikmetri apaļkoku. MeKa tirgus monitoringa rezultāti atspoguļo koksnes resursu iepirkumu cenu izmaiņas kokapstrādes uzņēmumos, kas reprezentē ne mazāk kā 60% no nozares kopējā patēriņa.

(c) MPKS Mežsaimnieks 2023

by admin

Pārsniedzam 1000 biedru atzīmi!

Meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks”, kas ir lielākais un vecākais šāda veida uzņēmums Latvijā, lepojas paziņot, ka uz šo brīdi jau ir pārsniegts 1000 biedru skaits. Šis svarīgais sasniegums ir vēl viens solis uz priekšu kooperatīva mērķa sasniegšanā – veicināt ilgtspējīgu un efektīvu mežsaimniecību Latvijā.

Kooperatīvs “Mežsaimnieks” ir izveidojis spēcīgu kopienas sajūtu un ciešu sadarbību starp meža īpašniekiem, nodrošinot pilnu meža apsaimniekošanas ciklu, sākot no meža apsekošanas līdz koksnes pārdošanai. Šobrīd kooperatīvs apsaimnieko 18 446 hektārus meža, un tā biedru skaits uz 2023.gada 11.decembri ir sasniedzis 1008.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis: “Meža nozares kooperācijai ir būtiska loma, lai saglabātu un apsaimniekotu Latvijas “zaļo zeltu” – mežus, kas pieder ģimenēm un arī uzņēmējiem. Vienlaikus, lai stiprinātu pozitīvo tendenci – biedru skaita pieaugumu, ir nepieciešams vēl viens solis – veikt ieguldījumus pamatlīdzekļu attīstībā, kas radītu vēl lielāku pievienoto vērtību kooperācijai meža nozarē.”

Kooperatīva valdes loceklis Andis Malējs: “1000 biedru atzīmes sasniegšana ir ievērojams solis mūsu ilgtermiņa mērķu īstenošanā. Tas būtiski stiprina mūsu pozīcijas, kooperācijai kļūstot par izdevīgāko instrumentu meža īpašniekiem savu mežu apsaimniekošanā. Mūsu vīzija ir, sekojot Ziemeļeiropas kooperatīvu paraugam, attīstīt pašiem savu koksnes pārstrādi, tādējādi palielinot mūsu biedru izaudzētās koksnes vērtību. Tas nesīs ne tikai ekonomisku labumu tautsaimniecībai, bet arī veicinās ilgtspējīgu mežsaimniecību Latvijā.”

Ar biedru skaita pieaugumu, “Mežsaimnieks” kļūst par aizvien nozīmīgāku spēlētāju mežsaimniecības nozarē, spējot saviem biedriem nodrošināt izdevīgākus nosacījumus. Tas attiecas gan uz mežkopības pakalpojumiem, gan koksnes pārdošanu. Šī attīstība ir svarīga ne tikai kooperatīva biedriem, bet arī kopējai Latvijas mežsaimniecības nozares attīstībai, nodrošinot efektīvāku un ilgtspējīgāku pieeju.

by admin

Nacionālā bagātība - mežs

Pilnu rakstu varat izlasīt šeit: Nacionālā bagātība – mežsa

Laikraksta “Auseklis” 2023. gada 28. novembra izdevumā pievērsušies meža kooperācijas nozīmei Latvijā, īpašu uzsvaru liekot uz kooperatīvu “Mežsaimnieks”. Šie raksti aplūko dažādus mežsaimniecības aspektus, tostarp kooperatīvu attīstību, mežsaimnieku izaicinājumus un iespējas, kā arī kooperatīvu ieguldījumu mežu ilgtspējīgā pārvaldīšanā.

“Mežsaimnieks” ir uzsvērts kā pionieris mežsaimnieku sadarbības organizāciju jomā Latvijā, kas dibināts 2011. gadā un šobrīd ir lielākais šāda veida kooperatīvs valstī un kļuvis par ievērojamu tirgus spēlētāju, kas nodrošina labākas koksnes cenas un konsultācijas saviem biedriem.

Grigorijs Rozentāls, kooperatīva dibinātājs, dalās sava pieredzē par kooperatīva veidošanu un tā nozīmi mežsaimniecībā. Viņš norāda uz mežsaimniecības izglītības svarīgumu, kā arī uz kooperatīva lomu mežu ilgtspējīgā apsaimniekošanā.

Par pašreizējiem kooperatīva darbību un sniegtajām iespējām meža īpašniekiem stāsta kooperatīva “Mežsaimnieks” valdes loceklis Andis Malējs.

Savukārt Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis izklāstījis problēmas un izaicinājumi, ar kuriem saskaras kooperatīvi, tostarp par to, ka ir nepieciešamība pēc papildus atbalsta un investīcijām. Tiek apspriesta meža īpašnieku kooperatīvu attīstība Latvijā kopumā, kā arī valdības plāni attiecībā uz meža nozares attīstību nākamajos gados.

Pilnu rakstu varat izlasīt šeit: Nacionālā bagātība – mežsa

by admin

Kooperatīva viedoklis par noteikumiem par dabas liegumiem

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" izsaka savu iebildumu pret plānotajām noteikumu izmaiņām par dabas liegumiem.

MPKS "Mežsaimnieks" ir viena no lielākajām un vecākajām meža īpašnieku organizācijām Latvijā. Mūsu kooperatīvā šobrīd ir gandrīz 1000 biedru, kas apsaimnieko vairāk nekā 30 000 hektāru meža zemes visā valstī. Mēs esam ieinteresēti ilgtspējīgā un atbildīgā meža resursu izmantošanā, kas nodrošina gan ekonomisko labumu, gan vides saglabāšanu.

Mēs neiebilstam pret dabas aizsardzības pasākumiem kā tādiem, bet pret to, ka tie tiek veikti uz mūsu biedru rēķina. Ja valsts vēlas izveidot jaunas aizsargājamas teritorijas, tad tai jānodrošina taisnīga kompensācija meža īpašniekiem par zaudētajiem ienākumiem un ierobežotajām saimnieciskajām iespējām.

Ja ierobežotu finansējuma apstākļos nav iespējams panākt taisnīgas kompensācijas, tad vienu no iespējām redzam – aizsargājamo teritoriju aizstāšanu ar valstij piederošajām meža zemēm, veicot atbilstošos grozījumus Meža likumā un likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”.

Mēs aicinām valdību pirms noteikumu izmaiņu pieņemšanas uzklausīt mūsu viedokli un rast risinājumu, kas būtu pieņemams visām pusēm. Šo noteikumu izmaiņas ietekmēs ne tikai mūsu biedrus, bet arī visu meža nozari un lauku attīstību.

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” vārdā:

Andis Malējs
Valdes loceklis
info@mezsaimnieks.lv

by admin

Mežsaimniecības kooperatīviem ir jāvirzās uz jaunu attīstības posmu – pārstrādi

LLKA, 01.06.2023

Latvijas Lauksaimniecības kooperācijas asociācijas (LLKA) ģenerāldirektors Rolands Feldmanis un LLKA valdes loceklis Andis Malējs, 30.maijā tikās ar Zemkopības ministrijas (ZM) Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāju Ilzi Silamiķeli. Sanāksmē tika apskatīti aktuālie jautājumi par mežsaimniecības attīstību un kooperatīvu lomu tajā.

Kā sanāksmē uzsvēra A.Malējs, ilgtspējīgai mežsaimniecības attīstībai ir nepieciešama kooperācija meža īpašnieku vidū. Kooperatīvi nodrošina ne tikai meža atjaunošanas cirtes, bet arī meža ieaudzēšanu un kopšanu. Kooperatīvu mežos, salīdzinot ar pārējiem privātajiem mežiem, 88 % tiek izvēlēti selektīvie stādi, kas veicina ražīgāku meža audzēšanu.

R.Feldmanis norādīja, ka lai veicinātu mežsaimniecības attīstību, ir nepieciešamas investīcijas arī meža produktu pārstrādē. Kooperatīviem investējot ražošanas tehnikā tiktu nodrošināta biedru meža īpašumu apsaimniekošanas ilgtermiņa plānošana, kas palielinātu darba ražību. Tāpat meža kopšana veicinātu arī malkas sagatavošanu mājsaimniecību vajadzībām.

Sanāksmē ZM pārstāve I.Silamiķele informēja par ministrijas plānotajiem pasākumiem mežsaimnieciskajai nozarei, piemēram, par atbalsta programmām meža īpašniekiem un par klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanas stratēģiju.

Sarunas beigās abas puses vienojās turpināt regulāru dialogu un sadarbību par mežsaimnieciskajiem jautājumiem.

by admin

Koksnes tirgus apskats - marts, 2023

Koksnes tirgus apskats - marts, 2023

Vēl pirms mēneša bija daudzi neskaidrie jautājumi, kas notiks ar atsevišķām sortimentu grupām – kādu ietekmi uz tām atstās esošie politiskie un ekonomiskie apstākļi un tuvojošās ziemas beigas.

Kopumā koksnes tirgus, šobrīd ir pat stabilāks nekā pirms mēneša. Nav vairs novērojamas straujas cenu svārstības un ir nostabilizējusies iepirkšana visām sortimentu grupām. Kooperatīvs seko līdz notikumiem tirgū un maksimāli centīsimies šeit informēt par būtiskām izmaiņām, ja tādas būs. Zemāk detalizētāk par katru sortimentu grupu un tirgus statistiku par pēdējiem 6 mēnešiem:

Bērza finierkluči

Bērza finierkluču cena kooperatīva biedriem joprojām ir stabili augsta – 150-160 EUR/m3. Turklāt par finierkluču transportēšanu mūsu biedriem nav jāmaksā, jo transportēšanas izmaksas sedz mūsu stratēģiskais partneris. Tas veido vēl aptuveni 10 EUR/m3 ieguvumu. Ja kravā gadās pa kādam brāķim, arī tas tiek realizēts par to pašu cenu kā finierkluči (brāķa % nedrīkst pārsniegt 5% no kravas apjoma)!

Iesākām izmantot kooperatīva priekšrocības jau tagad un realizēt bērza finierklučus par augstāku cenu.

Tirgus indikācijas liecina, ka 2. ceturksnī varētu būs neliels cenas samazinājums, tāpēc ir svarīgi saglabāt piegāžu apjomu, lai varam noturēt kooperatīva cenu un pārējos ieguvumus maksimāli tuvu esošajam līmenim.

Skujkoku zāģbaļķi

Līdzīgi kā finierklučiem, arī zāģbaļķu cenās vērojama cenu stabilitāte. Biedriem nodrošinām stabili augstas cenas. Šobrīd cenas ir 100-105 EUR/m3 robežās, atkarībā no piegādātā apjoma.

Tara

Taras kluču iepirkums, gan skujkoku, gan lapkoku, pēc svārstībā pērnā gada nogalē un šī gada sākumā ir nostabilizējies un pēc esošā pieprasījuma arī izskatās, ka šīs pozīcijas saglabās. Lapu koku taras kluču cenas no 70 – 75 EUR/m3, skujkoku attiecīgi 80 – 85 EUR/m3, atsevišķos reģionos tievajam skujkoku sortimentam (12-18 diametrā) pat 95 EUR/m3.

Papīrmalka

Pieprasījums pēc bērza un skujkoka papīrmalkas kopš gadu mijas saglabājas stabils un iepirkuma cenas ir salīdzinoši augstas. Bērzam 85 EUR/m3 un skujkoku papīrmalkai 80-82 EUR/m3.  Turpretim apses un alkšņa papīrmalkai gadu sākumā bija novērojams apjukums un cenu kritumus, dažās vietās pat tika pārtraukta šo sortimentu iepirkšana. Pēdējās 3 nedēļas tirgus atkal ir stabils un cenas atgriezušās pietiekoši augstā līmenī – 70 EUR/m3, ko šobrīd sakarā ar saviem ilgtermiņa starptautiskajiem līgumiem nodrošina SIA “Kronospan”. Atgriežoties tirgū, SIA “Kronospan” šobrīd nodrošina arī augstu un stabilu cenu malkas iepirkumam – 63 EUR/m3 – kas priekš pavasara un īsti nenotikušās nopietnās apkures sezonas, šobrīd ir ļoti, ļoti augsta cena. Pirms 12 mēnešiem šī cena pēc ziemas bija vien 40-45 EUR/m3.

Papīrmalkas segmentā vislielāko lomu augstākas cenas nodrošināšanā spēlē spēja īsā termiņā piegādāt salīdzinoši lielu apjomu. Tas skaidrojams ar iepircēju nepieciešamību ātri piepildīt eksporta kuģus, tāpēc papīrmalkai biežāk vērojami īstermiņa cenu lēcieni normālos tirgus apstākļos.

Kopumā tirgus situācija šobrīd ir laba un stabila. Kā rāda statistikas dati, mēs kā kooperatīvs spējam un spēsim nodrošināt lielākus ieņēmums mūsu biedriem nekā citi mežizstrādes uzņēmumi. Liela nozīmē augstākas latiņas noturēšanai ir kooperatīva spējai nodrošināt stabilu un augstu apjomu un tas savukārt ir tiešā veidā atkarīgs no Jums – biedriem. Kā jau tas ir bijis vienmēr, biedriem ir pieejama visa informācija par rēķiniem, pavadzīmēm, uzmērījumiem, lai ikvienam būtu atrodams, katrs iztērētais un nopelnītais EUR.

by admin

Saimnieko ar skatu nākotnē

Kooperācija veicina labāku un ilgtspējīgāku mežu apsaimniekošanu – to apliecina īpašnieku pieredze.

Pilnu rakstu varat izlasīt šeit: Saimnieko ar skatu nākotnē

by admin

Svarīga abu pušu uzticība

Pirmo meža īpašnieku kooperatīvu Latvijā pirms 12 gadiem izveidoja Grigorijs Rozentāls. Kooperatīvs “Mežsaimnieks” patlaban ir lielākais šajā nozarē, kas apvieno ap tūkstoti biedru.

Pilnu rakstu varat izlasīt šeit: Svarīga abu pušu uzticība

by admin

Lai mežs paliktu vietējo rokās

Ir simtiem uzņēmumu, kas piedāvā mežu nocirst, bet cik to piedāvā apsaimniekot? Kooperatīvs ir viens no risinājumiem, lai meži saglabātos Latvijas iedzīvotāju īpašumā

Pilnu rakstu varat izlasīt šeit: Lai mežs paliktu vietējo rokās

by admin

Ar kopīgu spēku savā mežā

Kopīga spēka veidošana, lai ikviens kooperatīva biedrs saņemtu nepieciešamo sava meža apsaimniekošanai – tā varētu teikt par MPKS “Mūsu Mežs” attīstības vīziju

Pilnu rakstu varat izlasīt šeit: Ar kopīgu spēku savā mežā

by admin

Mācību kursi meža īpašniekiem

15.11 un 16.11 Cēsis (Cēsu pils, Pils laukums 9)

09.01 un 10.01 Rēzekne

12.01 un 13.01 Kuldīga

Pirmā dienā teorija, otrā diena praktiskā daļa mežā.

Vietu skaits uz katru mācību kursu ierobežots – 20 cilvēku!

Kooperatīva biedriem dalība bez maksas!

Programmu skatīt šeit

Pieteikties šeit

Mūsu kooperatīva biedri bieži uzdod jautājumu, kā pareizi izaudzēt jaunu mežu atjaunojot mežu pēc kailcirtes vai apmežojot lauksaimniecībā neizmantotu zemi. Kā pareizi izvēlēties augsnes gatavošanas veidu un stādu sugu, kā pareizi tos kopt, aizsargāt, lai nākamais mežs būtu vērtīgāks par iepriekšējo. Šajā seminārā centīsimies sniegt atbildes uz šiem jautājumiem. Kā arī sekojot līdzi tehnoloģiju attīstībai – apskatīsim, kādus lēmumus par darbībām mežā varam pieņemt attālināti izmantojot dažādus meža īpašniekiem pieejamos datus.

Iesakām dalībniekiem līdzi paņemt savus portatīvos datorus ar iespēju autentificēties VMD ĢIS sistēmā gis.vmd.gov.lv

Lektori:

Mārcis Saklaurs, LVMI Silava pētnieks, studējis mežsaimniecību LLU MF, Zviedrijas Lauksaimniecības universitāte, Hedmark university college (Norvēģija).

Andis Malējs, MPKS Mežsaimnieks valdes loceklis, biznesa sistēmu risinājumu vadītājs

23.11 (teorētiskā daļa, Salaspils, LVMI Silava, Rīgas iela 111) un
2.12 (praktiskā daļa, Garkalnes degums)

Vietu skaits uz katru mācību kursu ierobežots – 20 cilvēku. 

Obligāti jāpiedalās abās mācību dienās. 

Kooperatīva biedriem dalība bez maksas. 

Programmu skatīt šeit

Pieteikties šeit

Šajā mācību kursā apskatīsim, kā dronus izmantot mežsaimniecībā, lai ietaupītu mums tik dārgo laiku. Kursa lektors Juris Zariņš ir SIA “Rīgas meži” meža apsaimniekošanas vadītājs un ikdienā ir aprobējis dažādus drona izmantošanas veidus un paņēmienus, kā būtiski ātrāk un efektīvāk novērtēt meža un meža infrastruktūras stāvokli.

Lektors:

Juris Zariņš, SIA “Rīgas meži” Meža apsaimniekošanas nodaļas vadītājs, LVMI Silava zinātniskais asistents

by admin

Izvēršas ar suitu spītību

“Visiem labi zināma suitu spītība, tādēļ ir tikai likumsakarīgi, ka Latvijā pirmais meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks” ir radies tieši tur. Tiesa gan, viņi vēl strīdas, kurš ir idejas autors,” ar smaidu stāsta meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” valdes loceklis Andis Malējs.

Pilnu rakstu varat izlasīt šeit: Ar suitu spītību

by admin

Aicina pieteikties uz MPKS “Mežsaimnieks” valdes locekļa amatu

PIETEIKŠANĀS LĪDZ 20.09.2022

---

MPKS “Mežsaimnieks” Padome izsludina kandidātu pieteikšanos uz valdes locekļa amatu šādās atbildības jomās:

• Koksnes tirdzniecība un loģistika;
• Mežizstrādes darbu plānošana, organizēšana, klientu apkalpošana;
• Kvalitātes vadība un sertifikācija.

Valdes locekļa kandidātiem ir šādas minimālās prasības:

• vismaz triju gadu pieredze vadītāja vai vadītājam līdzvērtīgā vadošā amatā;
• akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kas atbilst un nodrošina nepieciešamo zināšanu un kompetenču kopumu, lai profesionāli pildītu kooperatīva valdes locekļa attiecīgos pienākumus;
• valsts valodas zināšanas;
• svešvalodu zināšanas – angļu.

Vēlamās zināšanas un prasmes:

• pieredze biznesa stratēģiju izstrādē un ieviešanā;
• pieredze pārmaiņu vadībā;
• izpratne un zināšanas par vides un mežu pārvaldības jomu;
• zināšanas par korporatīvo pārvaldību, uzņēmumu, personāla un komandas vadību, iesaistīto pušu vadību.

---

Pieteikšanās

Lai pieteiktos, lūdzam līdz 20.09.2022 sūtīt norādītos dokumentus uz padome@mezsaimnieks.lv:

• motivētu pieteikuma vēstuli (iekļaujot informāciju un pamatojumu par atbilstību izvirzītajām prasībām);
• dzīvesgaitas aprakstu (Curriculum Vitae).

Darba uzsākšanas laiks: līdz 2022. gada 1. decembrim.

Atalgojums: sākot no 2600 EUR (fiksētā daļa). Atalgojumu nosaka Padome, to veido fiksētā un mainīgā daļa. Atalgojuma mainīgā daļa ir tieši saistīta ar sasniegtajiem rezultātiem.

Darba vieta: Kooperatīvam šobrīd ir trīs biroji – Kuldīgā, Valmierā un Rēzeknē. Iespējami elastīgi darba vietas un laika risinājumi.

---

Par kooperatīvu

MPKS “Mežsaimnieks” ir lielākais meža pakalpojumu kooperatīvs Latvijā. Kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks” ir pilnu meža apsaimniekošanas ciklu nodrošinošs uzņēmums, kas pieder pašiem meža īpašniekiem. Šobrīd kooperatīvā ir vairāk nekā 900 biedru ar kopējo mežu platību virs 20 tūkst. ha. Mēs organizējam visu, kas mūsu biedriem (īpašniekiem) varētu būt mežā nepieciešams – meža apsekošanu un konsultāciju par tālākiem darbiem, taksāciju, augsnes gatavošanu, stādu iegādi, stādīšanu, stādu aizsardzību, stādījumu atēnošanu, mežaudzes sastāva kopšanu, krājas kopšanu, cirsmu skiču gatavošanu, izaudzēto koku ražas novākšanu, pievešanu un transportu, apaļkoksnes un zaru pārdošanu. Palīdzam rakstīt un administrēt Eiropas finansējuma projektus.

Kooperatīva valdē ir trīs valdes locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem.

Jautājumu gadījumā, lūdzam rakstīt: padome@mezsaimnieks.lv

by admin

Jaunumi Noteikumos par koku ciršanu mežā un meža atjaunošanu

2021. gada 21. jūnija Ministru kabineta sēdē tika veikti grozījumi noteikumos:

• Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” un
• Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”.

Galvenās izmaiņas, kas šajos noteikumu grozījumos tika mainīgi ir galvenās cirtes pēc caurmēra parametri kā arī mežaudzes atjaunošanai nepieciešamais minimālais koku skaits.  Tālāk Meža īpašnieku biedrības sagatavotais kopsavilkums par galvenajām izmaiņām.

Galvenā cirte pēc caurmēra

• turpmāk neatkarīgi no bonitātes minimālais caurmērs būs – priedei 30cm, eglei 26 cm un bērzam 25 cm;
• visos meža tipos jāatjauno sējot vai stādot 3 gadu laikā pēc ciršanas. Norma stāsies spēkā ciršanas apliecinājumiem, kas izsniegti pēc 2023. gada 1. janvāra;
• pēc cirtes jāatstāj 8 ekoloģiskie koki līdzšinējo 5 vietā;
• atjaunojot mežaudzi stādu izcelsmei jābūt ar kategoriju “uzlabots” vai “pārāks”. Priedei jau tagad, eglei un bērzam no 2024. gada 1. janvāra;
• cirte nav atļauta, ja mežaudzē pēdējo 3 gadu laikā veikta kopšanas cirte (stāsies spēkā no 2025. gada 1. jūlija);

Meža atjaunošana

• Turpmāk minimālais kociņu skaits, lai mežaudzi atzītu par atjaunotu:
  • priede – 2000/ha (iepriekš 3000/ha);
  • eglei, bērzam – 1500/ha (iepriekš 1500/ha);
• atjaunotu mežaudzi, kas nav vecāka par 10 gadiem, varēs nomainīt, ja to veiks izmantojot selekcionētu stādāmo materiālu;
• par neproduktīvu var atzīt apšu mežaudzi līdz 20 gadu vecumam, kurā vairāk nekā 60% koku ir meža dzīvnieku, kaitēkļu, stumbra vai sakņu slimību bojāti un nebojāto koku skaits vai šķērslaukums ir mazāks par mežaudzes pirmajā stāvā augošo koku minimālo skaitu vai šķērslaukumu. Vērtējot bojātos kokus, neuzskaita kokus, kuru augstums par 20% pārsniedz vidējo koku augstumu.

Grozījumi stāsies spēkā pēc publikācijas Latvijas Vēstnesī.

Ar grozījumu projektu “Noteikumi par koku ciršanu mežā” var iepazīties šeit.

Ar grozījumu projektu “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi” var iepazīties šeit.

Galvenās cirtes caurmērs pēc valdošās koku sugas un bonitātes

Atjaunojamās platības minimālais koku skaits

by admin

900 biedru

Lai arī pandēmijas laiks meža kooperatīviem bija izaicinājumiem pilns, Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (MPKS) “Mežsaimnieks” spējusi audzēt biedru skaitu un apsaimniekotās platības lielumu, kas šobrīd sasniedz jau 20 000 ha.

Kooperatīva biedri ir mazie un vidējie meža īpašnieki, kuru meža īpašumu lielums pārsvarā ir no 5-100 ha un kas vieni paši ir pārāk mazi, lai spētu iegūt izdevīgus apsaimniekošanas nosacījumus saviem mežiem. Starp biedriem ir gan aktieri, gan politiķi, gan epidemiologi un arī meža nozares profesionāļi – katrs ar citādām zināšanām par meža apsaimniekošanu un brīvo laiku ko tam veltīt.

Kooperatīva lielākā atšķirība ir tā, ka tas piedāvā pilna cikla mežsaimniecības pakalpojumus – ne tikai ienesīgo mežizstrādi, bet arī meža atjaunošanu un kopšanu. Turklāt biedrs pats var izvēlēties, kurus pakalpojumus veiks pats un kurus uzticēs kooperatīvam. Šāds unikāls pakalpojumu klāsts arī ļauj kooperatīvam augt.

Pēc kooperatīva biedru aptaujas, galvenie pakalpojumi, kas tiek sagaidīti no kooperatīva ir: pieejamība un izdevīgāki nosacījumi mežsaimniecības pakalpojumiem, pilna cikla apsaimniekošana, biedru konsultēšana un apmācības, lielāka cena pārdodamajai koksnei kā arī meža īpašnieku interešu lobijs.

Māris Dreija, kooperatīva valdes priekšsēdētājs par biedru skaitu: “Kooperatīva biedru skaita palielināšana nav mūsu pašmērķis, taču ir patiess prieks, ka bez lielām reklāmas kampaņām pēdējo 4 gadu laikā mūsu biedru skaits ir dubultojies. Vairāk kā 50% gadījumu jauni biedri kooperatīvam pievienojas pēc draugu vai kaimiņu ieteikuma. Biedru skaita pieaugums ļauj mums uzlabot īpašumu apsaimniekošanas efektivitāti un, audzējot sniegto pakalpojumu apmēru, nodrošināt biedriem arvien izdevīgākus pakalpojumus, nosacījumus un pārdoto kokmateriālu cenas. “

Andis Malējs, kooperatīva valdes loceklis un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes loceklis par meža kooperatīvu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā: “Meža īpašnieku kooperatīvi nodrošina īpašumu saglabāšanu vietējā kapitāla rokās, jo meža īpašniekam, kas nezina kā pareizi apsaimniekot savu meža īpašumu vai vienkārši kam trūkst laika – kooperatīvs ir ērts risinājums kā ilgtspējīgi apsaimniekot savu mežu. Kooperatīva meži salīdzinoši ar vidējo privāto mežu Latvijā tiek daudz efektīvāk apsaimniekoti – atjaunošana notiek ar augstvērtīgiem stādmateriāliem, notiek jaunaudžu kopšana, kas nākotnē dos būtisku pienesumu tautsaimniecībai.”

by admin

LAD izsludina atbalstu mežsaimniecības aktivitātēm

Atbalstītās aktivitātes

• jaunaudžu retināšana;
• meža ieaudzēšana;
• mežaudžu atjaunošana pēc dabas katastrofām.

Atbalsta apjoms (ES līdzfinansējums)

Jaunaudžu retināšana

• 264 eiro/ha,
• 220 eiro/ha īpašniekiem, kuriem pieder 200 un vairāk hektāru meža

Meža ieaudzēšanā

• Ieaudzēšana 759,5 eiro/ha,
• kopšana (trīs reizes) – 142,8 eiro/ha.

Meža ieaudzēšana – papildinot jau ieaugušu mežaudzi

• Ieaudzēšana 759,5 eiro/ha,
• kopšana ( trīs reizes) – 142,8 eiro/ha.

Mežaudžu atjaunošana pēc dabas katastrofām

• mežaudzes ieaudzēšana – 1085 eiro/.ha
• kopšana (trīs reizes) – 204 eiro/ha

Projekta ieviešanas process

Pieteikties konsultācijai

Kā kooperatīvs var palīdzēt

(Kooperatīvs pakalpojumus sniedz tikai biedriem)

Papildu punkti projektiem

Vērtējot projektus, papildus 10 punktus var saņemt, iesniedzamajam projektam Lauku atbalsta dienestā pievienojot izziņu par kooperatīva biedra statusu. Šajā kārtā, pieprasījums pēc ES līdzfinansējuma sagaidāms lielāks nekā piedāvātā summa, tādēļ ir svarīgi savākt maksimāli daudz punktu.

Projektu sagatavošana un iesniegšana LAD

Ja ir pieredze un zināšanas, Meža apsaimniekošanas atbalsta pasākuma plāna (MAAPP) sagatavošanu iesniegšanai Valsts meža dienestā meža īpašnieks var veikt pašu spēkiem vai uzticēt to kooperatīvam. Pēc MAAPP sagatavošanas, jāiesniedz projekts LAD, ko īpašnieks arī var veikt pašu spēkiem, vai uzticēt kooperatīvam

Projekta īstenošana

Kooperatīvam katrā reģionā ir mežkopis, kas pēc biedru pasūtījuma organizē ES projektā plānotos mežkopības darbus – augsnes gatavošanu, stādu iegādi, stādīšanu, agrotehnisko kopšanu, jaunaudžu retināšanu. Protams, ja biedram pašam ir zināšanas, laiks un aprīkojums, jebkuras aktivitātes projekta ietvaros īpašnieks var veikt pats.

Projekta atskaišu sagatavošana

Pēc katras atbalstāmās aktivitātes uz Valsts meža dienestu (VMD) jānosūta dabā uzmērītās platības skice, kas sagatavota atbilstoši normatīvajiem aktiem un aizpildīta projekta atskaites veidlapa.

Projekta īstenošanas izmaksas

Jārēķinās, ka pieaugot mežkopības pakalpojumu  un darba organizēšanas izmaksām, ar ES līdzfinansējumu vairs netiek nosegtas visas izmaksas un arī meža īpašniekam jārēķinās ar finansiālu līdzdalību.

Piesakies konsultācijai

Ja vēlies uzzināt vairāk par iespējām savā īpašumā veikt ES atbalsta aktivitātes un kā kooperatīvs var palīdzēt – piesakies konsultācijai un mūsu darbinieki sazināsies ar Jums.

Pieteikties konsultācijai

by admin

Kas notiks koksnes tirgū jaunajā ģeopolitiskajā situācijā?

by admin

Biedru seminārs: Eiropas zaļais kurss. Riski un iespējas mežsaimniecībai.

2021. gada 24. novembrī norisināsies meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” biedru seminārs, kura tēma būs Eiropas zaļais kurss.

Seminārā tiks apskatīts, ar kādiem ierobežojumiem un iespējām meža īpašniekam jārēķinās apsaimniekojot savu mežu pašreiz un nākotnē. Ko sagaidīt no Eiropas nospraustā “Zaļā kursa” – kādu mežsaimniecību paredz plānošanā esošie dokumenti Eiropas komisijas gaiteņos.

Par biotopu kartēšanu, vides politikas pamatnostādnēm un citiem jautājumiem biedru seminārā iepazīstinās Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore komunikācijas jautājumos Aiga Grasmane. Semināru moderēs kooperatīva ražošanas procesa vadītājs Mārcis Saklaurs.

 

Saite uz pieteikšanos semināram nosūtīta uz biedru e-pastiem. Ja neatrodat, lūdzu sazināties ar savu konsultantu vai rakstot uz e-pastu info@mezsaimnieks.lv.

by admin

Laiks pārbaudīt egļu astoņzobu mizgraužu bojājumus

Ar vēsā rudens iestāšanos egļu astoņzobu mizgraužu aktivitāte ir faktiski beigusies un ir laiks izvākt bojātos kokus. Šis darbs jāpaveic līdz marta beigām, pirms no savām ziemas migām izlido pārziemojušās vaboles (skatīt zemāk egļu astoņzobu mizgrauža attīstības ciklu).

Kāpēc to jādara tagad nevis vasarā un kā atpazīt, vai audzi bojājis Egļu astoņzobu mizgrauzis (L. Ips typographus) stāsta LVMI Silavas vadošais pētnieks Dr.biol. Agnis Šmits. Ieraksts tapis meža īpašnieku kooperatīva Mežsaimnieks biedru seminārā šā gada maijā.

Egļu astoņzobu mizgrauža attīstības cikls

Avots: Agnis Šmits, LVMI Silava

by admin

Laikraksts Auseklis: Arvien vairāk darba jāiegulda jaunaudžu aizsargāšanā

Lejupielādēt rakstu PDF formātā var šeit.

2021. gada 29. oktobrī laikrakstā Auseklis publicēts raksts, kā kooperatīvs risina izaicinājumus, kas skar jaunaudžu aizsardzību.

Rakstu varat izlasīt tālāk tekstā, vai lejupielādēt PDF formātā šeit.

Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Mežsaimnieks ir Latvijā lielākais un vecākais vietējiem mežu īpašniekiem piederošais šīs nozares uzņēmums. Tas nodarbojas ar pilna cikla meža apsaimniekošanu, sākot no augsnes gatavošanas un jauno koku stādīšanas, līdz koku ciršanai un sertificētas koksnes realizēšanai tirgū. Mežsaimnieks šobrīd apvieno gandrīz 900 biedru, kas kopā apsaimnieko teju 20 tūkstošus hektāru meža. Kooperatīvā iestājušies aptuveni 100 mežu īpašnieku no Limbažu novada, viņu vidū arī salacgrīvietis Mārcis SAKLAURS, kurš ir Mežsaimnieka Mežizstrādes nodaļas un ražošanas procesa vadītājs.

Viņš stāsta, ka šobrīd aktuālākais veicamais darbs ir augsnes sagatavošana teritorijās, kur pavasarī paredzēts stādīt jaunos kociņus. Mežsaimnieks ir viens no lielākajiem mežu stādītājiem Latvijā. Ik gadu nepieciešams pat vairāk nekā miljons stādu, un to sagāde daudz vieglāk paveicama centralizēti. It īpaši tad, ja AS Latvijas valsts meži kokaudzētavās izveidojies stādmateriāla deficīts. Pēdējos divos gados stādi vesti arī no Lietuvas un Polijas. Tieši tāpat kooperatīvs atvieglo mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju (jaunaudžu kopēju, stādītāju, jauno kociņu aizsardzības pasākumu veicēju u.tml.) piesaisti, jo arvien izteiktāki jūtams šajā jomā strādājošo trūkums. Tur sava loma ir gan tam, ka šis ir fiziski smags darbs, gan arī valstī veiktajai nodokļu reformai, kuras rezultātā darbu vairs nebija izdevīgi turpināt mazajiem uzņēmumiem. Arī pakalpojumu pirkšanu atvieglo centralizācija. – Mums ir savi sadarbības partneri, virkne uzņēmumu visā Latvijā, kas veic gan stādīšanu, gan jaunaudžu kopšanu. Mēs viņiem nodrošinām regulāru darbu, un par sniegtajiem pakalpojumiem viņi rēķinu izraksta kooperatīvam, ne katram īpašniekam atsevišķi. Izdevīgi gan kooperatīva biedriem, gan pakalpojumu sniedzējiem. Līgumi ar AS Latvijas valsts meži par nākamā gada stādmateriāla iegādi jau noslēgti, stādu pietiks.

Pārsvarā kooperatīvs stāda egles un bērzus, nelielā apjomā arī priedes – teritorijās, kurās to nosaka likumdošana. Tas tāpēc, ka priedi ir daudz iecienītāka pārnadžiem – staltbriežiem, aļņiem, stirnām, kuri nokož kociņu galotnes, bojā stumbrus. Priedei jāizaug vismaz 7 m garumā, lai izveidotos kreves miza, kas stumbru pasargā. Tāpat mežos ļoti savairojušās stirnas, kas arī apkož priežu un egļu galotnes. Jaunie kociņi gūst būtiskus bojājumus vai pat aiziet bojā. M. Saklaurs šo akcentē kā sasāpējušu problēmu, kas būtu jārisina kompleksi. Vispirms jau sadarbojoties ar mednieku kolektīviem, it īpaši teritorijās, kur vērojama briežu dzimtas dzīvnieku liela savairošanās. Tāpat ne mazāk svarīga būtu meža īpašnieku un lauksaimnieku sadarbība. – Zemniekiem jāpadomā, ko viņi sēj laukos, kas ir tuvu mežam vai meža ielokos. Ja tas ir ziemas rapsis un tuvumā atrodas egļu vai priežu jaunaudze, dzīvnieki nāks ēst gan uz lauka, gan jaunaudzē. Un lielus zaudējumus cietīs abi – zemnieks un mežsaimnieks. Trešā nozīmīgā rīcība ir jaunaudžu aizsargāšana. Pirms ziemas kociņus var apstrādāt ar tam paredzētiem repelentiem vai pielietot pēdējos gados diezgan lielu popularitāti guvušu metodi, izvietojot uz kokiem nemazgātu aitas vilnu. Mežu īpašnieki pārliecinājušies, ka tā nodrošina efektīvu aizsardzību. – Aitas vilna satur lanolīnu, kas attur meža dzīvniekus no jaunaudžu bojāšanas. Mūsu kooperatīva biedru vidū ir trīs Latvijas lielākie aitu audzētāji. Viņi mūs nodrošina ar vilnu, un mēs to veiksmīgi pielietojam, – stāsta M. Saklaurs. Protams, vilnas izvietošana uz kociņiem ir ļoti laikietilpīgs darbs, tomēr mežkopi smejas, ka šajos – kovida – laikos nekas nevar būt labāks kā darbošanās mežā, svaigā gaisā, kopā ar ģimeni. Mežsaimnieks aktīvi izmanto arī iespēju piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus. Vasaras beigās Lauku atbalsta dienesta izsludinātajā aktivitātē par jaunaudžu retināšanu kooperatīva biedri iesnieguši vairāk nekā 100 pieteikumu. Nu jāsagaida vien Zemkopības ministrijas apstiprinājums. Jāpiebilst, ka projektus vērtējot, iespējams iegūt papildpunktus, ja iesniedzējs ir kooperatīva biedrs.

Sagatavoja Aiga VENDELIŅA-ĒĶE

by admin

Koksnes tirgus apskats. 2021 rudens.

by admin

ManaBalss.lv iniciatīva par taisnīgu kompensāciju

ManaBalss.lv iniciatīva: "Taisnīgi kompensēt mikroliegumu radītos zaudējumus"

Skandināvu pieredze rāda, ka vislabāk dabas aizsardzību izdodas panākt, ja paši īpašnieki ir priecīgi par lieguma izveidošanu. Atbalsti ManaBalss.lv iniciatīvu: “Taisnīgi kompensēt mikroliegumu radītos zaudējumus”! Saite šeit: https://manabalss.lv/i/2161.

Par iniciatīvu

Iniciatīvas iesniedzējs:  Aivars Jakobsons

Pamatojums: “Vēlos panākt, lai meža īpašniekiem tiek pilnvērtīgi kompensēti zaudējumi, ko rada mikroliegumu izveide viņu īpašumos.

Tāpēc likumdošanā ir jānosaka, ka, veidojot mikroliegumus un līdz ar to ierobežojot saimniecisko darbību mežā, tiek noteikta taisnīga atlīdzība par šiem ierobežojumiem un ka tā atbilst kokmateriālu tirgus cenai. Pašreiz noteiktā “Natura 2000” kompensāciju sistēma ir nepietiekama. Piemērs: man piederošā mežā, kuram uzlikts mikrolieguma statuss sakarā ar to, ka tur ir augs, kam šī ir vienīgā atradne Latvijā, ar 2021. gadu pēc meža apsaimniekošanas projekta datiem iespējams nocirst ap 1000 kubikmetru koksnes. Naudas izteiksmē tas būtu vairāki desmiti tūkstoši eiro. Tajā pašā laikā man kā kompensāciju par šo meža nogabalu gadā maksā dažus simtus eiro. To summu, ko es saņemtu, mežu nocērtot šodien, es kompensācijās saņemšu pēc 40-50 gadiem. Protams, ka es kā pensionārs to nepiedzīvošu.

Pēdējos gados pēc veiktās dabas vērtību revīzijas visā valsts teritorijā dabas liegumi tiek veidoti masveidā. Līdz ar to vairojas cilvēku skaits, kam reāli atņemtas tiesības rīkoties ar savu īpašumu – lasi: naudu! Šīs iniciatīvas atbalsts parādīs šo cilvēku patieso skaitu. Galvenais sabiedrības ieguvums no šāda grozījuma būs apstiprinājums, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kurā tiek cienītas pilsoņu tiesības uz ienākumu gūšanu no sava privātīpašuma.”

by admin

Izstāde "Lauksaimniecības un meža tehnika 2021"

Arī šogad kooperatīvs piedalās lielākajā Latvijas lauksaimniecībai un mežsaimniecībai veltītajā izstādē “Lauksaimniecības un meža tehnika 2021”, kas norisināsies no 2021. gada 30. septembrim līdz 1.oktobrim. Izstāde apmeklētājiem būs atvērta no 10:00 līdz 17:00.

Kooperatīva darbiniekus varēsiet atrast lielās halles dienvidu pusē, stenda numurs D66.

1. oktobrī, pulksten 13:15 izstādes ietvaros būs arī mūsu kolēģa Mārča Saklaura lekcija “Kopšanas cirtes priekšnoteikums vērtīgam nākotnes mežam.”

Izstādes apmeklējums notiek “zaļajā režīmā” tikai ar derīgiem Covid-19 sertifikātiem par pabeigtu vakcināciju vai pārslimotu Covid-19 pēdējā pusgada laikā (izņemot bērniem līdz 12 gadu vecumam).

by admin

Mēneša kokmateriālu apgrozījums pirmo reizi pārsniedz 1 miljonu eiro

Izmantojot šīs vasaras koksnes tirgus situāciju, meža īpašnieku kooperatīva biedri, kopā realizējot kokmateriālus, pirmo reizi kooperatīva pastāvēšanas vēsturē sasniedz ieņēmumus, kas lielāki par vienu miljonu eiro (1 020 557 eiro) viena mēneša ietvaros. Būtiski atzīmēt, ka tieši, kopā pārdodot, biedri iegūst nosacījumus un cenas, kas līdzvērtīgas lielajiem meža nozares uzņēmumiem.

Mūsu mērķis ir īstenot biedru meža īpašumu ekonomiski izdevīgu apsaimniekošanu, kas sākas ar kvalitatīva meža izaudzēšanu, organizējot mežkopības darbus, un turpinās ar krājas kopšanas cirtēm un atjaunošanas cirtēm. Kooperatīvā stiprā puse ir spēja strauji reaģēt un saviem biedriem ieteikt, kā savā labā izmantot koksnes tirgus jeb spot market situāciju.

Šovasar kooperatīvs savus biedrus aicināja pirmkārt izvēlēties skujkoku cirsmas, jo pieprasījums pēc skujkoku apaļkokiem bija neraksturīgi augsts. Vienlaicīgi biedriem tika ieteikts cirsmas ar bērzu kā dominējošu sugu atlikt uz rudeni, kad mūsu koksnes tirdzniecības daļas vadītājs un valdes loceklis Mārcis Saklaurs prognozēja cenu kāpumu, kas šobrīd arī ir noticis.

Mārcis Saklaurs par esošo tirgus situāciju:
“Tirgū šobrīd bērzs ir īpaši pieprasīts. Finierkluču vidējās kravas vērtības sasniedz 90 eiro/m3, dažos gadījumos pat vairāk nekā 100 eiro/m3. Ostās bērza papīrmalkas pieprasījums ir būtiski audzis sasniedzot pat 50 eiro/m3 kraujot uz kuģi. Šobrīd noteikti jāizmanto tirgus situācija un iesakām organizēt gan galvenās cirtes, gan krājas kopšanas cirtes audzēs, kur galvenā suga ir bērzs.

Pēc vasarā sasniegtā cenu pīķa skujkoku zāģbaļķiem, resnās dimensijas (18+cm) joprojām maksā aptuveni 100euro/m3, savukārt, tievā (14-18cm) aptuveni 80euro/m3. Gulšņi (zemas kvalitātes zāģbaļķi) maksā no 70 līdz 82euro/m3. Cenas joprojām saglabā augstāko līmeni, kādas tās ir bijušas pēdējos 30 gadus pirms Covid -19 uzliesmojuma.

Joprojām tirgū ir liels trūkums pēc kvalitatīviem apses zāģbaļķiem visos Latvijas reģionos. “

by Andis Malējs

MPKS “Mežsaimnieks” iecelta jauna valde – 3 cilvēku sastāvā !

MPKS “Mežsaimnieks” iecelta jauna valde – 3 cilvēku sastāvā !

2021. gads kooperatīvajā sabiedrībā “Mežsaimnieks” ir iezīmējies kā būtisku pārmaiņu gads. Lai kooperatīvs spētu veiksmīgi attīstīties un turpinātu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus tā 860 biedriem, bija nepieciešamas izmaiņas vadības stratēģijā.

Noslēdzot pārvaldes reformu ar šāgada 1. septembri meža īpašnieku kooperatīvā MEŽSAIMNIEKS darbu sāk jaunā valde, ko veido divi pašreizējie darbinieki Andis Malējs (Biznesa sistēmu risinājumu un mārketinga nodaļas vadītājs) un Mārcis Saklaurs (Mežizstrādes nodaļas un ražošanas procesa vadītājs) , kā arī valdes priekšsēdētājs Māris Dreija.

Dreija ir līdzšinējais kooperatīva biedrs un kopš 2016. gada ir finanšu analītiķis uzņēmumā Motio, SIA kā arī līdzīpašnieks uzņēmumam EchoTech, SIA no 2015.gada.

Sveicam jauno valdi! Kopā apsaimniekot - izdevīgāk! #kopaizdevigak

valdes kontakti: https://www.mezsaimnieks.lv/kontakti-rekviziti/

by admin

Koksnes tirgus apskats 2021, vasara 

Koksnes tirgus apskats 2021, vasara 

        1. Vispārējā situācija nozarē 

Tirgus nestandarta situāciju, parasti, raksturo vairāku apstākļu sakritība. Arī šobrīd koksnes tirgū, pārklājoties dažādiem globāliem apstākļiem, ir būtiski ietekmēta kokmateriālu cena. Šajā gadījumā ar īpaši lielu plusa zīmi meža īpašniekiem.  Īsumā par pasaules tirgu ietekmējošiem faktoriem: 

• COVID-19 ietekme - mazāki mājsaimniecību tēriņi ceļošanai, lielāki māju būvniecībai un remontiem 
• ASV ievedmuitas dubultošana koksnes produktiem no Kanādas 
• Krievijas izvedmuitas paaugstināšana koksnei ar 2022.gada 1.janvāri un savlaicīgu normu ieviešana 
• Baltkrievijas ''izgājieni'' 
• Ķīnas pieprasījuma nemainīgums 

Paralēli notiek pieaugošs pieprasījums būvniecības sektorā, kā arī lēnām atgriežas pieprasījums koksnes enerģijas un celulozes sektoros. 

        2. Skujkoku zāģbaļķu cenas 

Līdz šim ir fiksēts absolūti augstākais priežu un egļu zāģbaļku cenu līmenis. Nereti pircēji maksā pat līdz 150euro/m3 par konkrētu diametru un garumu nogriežņu piegādāšanu. Vidēji zāģbaļķu cena ir no 120 līdz 140euro/m3 robežās. Sīkbaļķi aptuveni 100 euro līmenī. 

        3. Bērza finierkluču cenas 

Bērzu finierkluču pieprasījums ir atbilstošs sezonalitātei un pagaidām mēreni piesardzīgs. Sliktākas finierkluču partijas vidējā cena ir nedaudz zem 70euro/m3, labākās virs 80euro/m3. Tas ir cieši saistīts ar pareizu tehnoloģisko procesu, kvalitātes prasību izpildi un stumbru kvalitāti. Loģiski, šādas prasības ir vienmēr, tomēr, vasaras periodā ar regulārām lietus gāzēm un karstuma viļņiem, ir jābūt piesardzīgiem, lai nesamazinātos koksnes kvalitāte un tādējādi cena.

        4. Apses un melnalkšņu cenas 

Nemainīgi stabila. Atsevišķos reģionos ir jūtams lielāks pieprasījums pēc apses, kur vidējā kravas vērtība var būt pat 75euro/m3. Bet vidēji tā turas 55 – 60euro/m3, melnalksnis – 45euro/m3. 

        5. Papīrmalkas cenas 

Gan bērza, gan skuju koku, gan apses papīrmalkai cena pēdējos 2 mēnešus ir redzams mērens cenu pieaugums. Atsevišķos gadījumos bērza papīrmalka sasniedz pat 46euro/m3, skuju koku 34euro/m3. Tomēr vidēji tā ir 44euro/m3 un 32euro/m3 robežās. Apses papīrmalka Rīgā: 32euro/m3. 

        6. Malkas cenas 

Malkas pieprasījums atgriežas! Gan plātņu rūpnīca Rīgā, gan granulu ražotāji reģionos, gan ostas pieprasa malku, kas veicina patēriņa rašanos. Cena ir no 24 līdz 29 euro/m3. Atsevišķos gadījumos zemāka cena var nozīmēt labāku uzmērījumu. Tādēļ jāvērtē pircēju piedāvātie nosacījumi kopumā. 

        7. Kopsavilkums / ieteicamā rīcība meža īpašniekiem 

Sekojoši darbi: 

1) apsekot savu mežu vai komunicējot ar savu mežkopi lūgt viņam to veikt; 

2) saplānot ar savu mežkopi veicamos darbus; 

3) noteikti plānā ietvert ciršanas apliecinājumu sagatavošanu egļu, priežu, kā arī ''malkas'' nogabaliem; 

4) var sagatavot arī bērzu nogabalus ciršanai, tomēr šis būtu jāatliek uz vasaras otru pusi; 

5) nezinot ārējo faktoru izmaiņas koksnes tirgū, veikt priežu un egļu audžu ciršanu. 

Atgādinām, ka šobrīd ir nepieredzēti augstas cenas skujkoku tirgū! Salīdzinājumam, 2020.gada 20.maijā vienā no Latvijas lielākajām kokzāģētavām augstākā skujkoku baļķa cena bija 71 euro/m3. 

Piesardzīgi norādām, ka faktiski ir beigusies Dabas skaitīšana Latvijā. Nav zināms, kādi lēmumi tiks pieņemti uz bioloģiski vērtīgajām mežaudzēm un vai to īpašniekiem tiks paredzēta atbilstoša kompensācija, ja valsts noteiks minētajās audzēs mežsaimniecisko darbu aizliegumu. 

"Mežsaimnieks" ražošanas procesa vadītājs Mārcis Saklaurs

by admin

Aizvadīts seminārs: "Vabole, kas apēd mežu | MIZGRAUZIS"

24. maijā norisinājās "Mežsaimnieks" organizēts seminārs tā biedriem - īpašniekiem:

" Vabole, kas apēd mežu | MIZGRAUZIS ".

Turpinot pagājušajā gadā iesākto, "Mežsaimnieks" ik mēnesi pulcē tā biedrus - īpašniekus uz semināru un diskusiju par meža īpašniekam aktuālām tēmām. Ražošanas procesa vadītājs Mārcis Saklaurs un meža etnomologs, vadošais “Silava” pētnieks Agnis Šmits dalījās pieredzē par mizgraužu radītajām problēmām, to laicīgu konstatēšanu un kā rīkoties, kad tā pamanīta audzē.

Par šo tēmu lasiet arī žurnāla "Saimnieks" maija numurā.

Semināra ierakstu iespējams noskatīties šeit: https://www.mezsaimnieks.lv/seminaru-ieraksti/ 

by admin

Mainīta Kurzemes reģionālā biroja adrese!

Informējam, ka "Mežsaimnieks" Kurzemes reģionālais birojs ir pārcēlies no Alsungas uz Kuldīgu. Pieaugot biedru - īpašnieku skaitam šajā reģionā, vēlamies kļūt pieejamāki un vieglāk sasniedzami.

Kurzemes biroja jaunā adrese: Pilsētas laukums 4 - 201, Kuldīga.

by admin

"Mežsaimnieks" pulcē vairāk kā 100 biedrus izzinošā seminārā par ES atbalsta piesaisti meža īpašuma apsaimniekošanā.

25. martā  norisinājās  MPKS “Mežsaimnieks” attālinātais seminārs kooperatīva biedriem "Jaunaudžu retināšana piesaistot ES finansējumu".  Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" seko līdzi aktualitātēm nozarē un informē par tām savus biedrus - īpašniekus. Ir zināms, ka 2021. gada pavasarī būs iespēja pieteikties Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju projektam - "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai", kur norisināsies pieteikšanās 6. kārtai. Atbalsta lielums plānots 264.00 EUR apmērā uz vienu hektāru lielu platību un projektā lielākas priekšrocības būs meža īpašniekiem, kuru īpašums ir līdz 25 ha.

Semināra sākuma daļā Artis Vaivods iepazīstināja klausītājus ar projekta nosacījumiem un aizpildāmajām veidlapām, kā arī sniedza ieskatu niansēs, kam jāpievērš uzmanība projekta dokumentācijas sagatavošanā. Semināra otrajā daļā pievienojās Mārcis Saklaurs un norisinājās diskusijas par jaunaudžu retināšanas darbiem. Svarīgi uzsvērt, ka semināra laikā bija iespējas dzirdēt un redzēt reālus piemērus, kur, piesaistot ES finansējumu, jaunaudžu retināšana realizēta veiksmīgi un šobrīd meža īpašnieks jau var baudīt ekonomisko labumu, no konkrētā īpašnuma.  Semināru vadīja Artis Vaivods – “Mežsaimnieka” Latgales reģiona biroja vadītājs un Mārcis Saklaurs – ražošanas procesa vadītājs.

Visus semināra ierakstus iespējams noklausīties šeit: https://www.mezsaimnieks.lv/seminaru-ieraksti/ 

by admin

Mežsaimnieks organizē semināru par ES finansējuma piesaistīšanu jaunaudžu retināšanai 2021. gadā

Šī gada 25. martā, kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" rīko tiešsaistes semināru saviem biedriem - īpašniekiem par ES fondu finansējuma piesaistīšanu jaunaudžu retināšanai 2021. gada pavasarī. Jau kopš kooperatīva darbības uzsākšanas, viens no būtiskiem pakalpojumu sniegšanas virzieniem, ir ES atbalsta programmu īstenošana mežu apsaimniekošanā. Šis gads nav izņēmums, šobrīd tiek noslēgti vairāki valdošo sugu nomaiņu projekti un apmežošanas projekti, bet jau pavasarī plānots uzsākt jaunaudžu retināšanas projektu. Projekts 'Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai' tiks īstenots sadarbībā ar  LAD (lauku atbalsta dienests) un detalizēta informācija gaidāma aprīļa beigās.

Kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks” saviem biedriem piedāvā sagatavot visu nepieciešamo Eiropas finansēto mežsaimniecības projektu dokumentāciju. Mūsu cenas par šo pakalpojumu ir sekojošas: – dokumentācijas sagatavošana ieskaitot skici – 30 eiro/ha +PVN, minimālā summa 40 eiro + PVN; – skices sagatavošana, ja dokumentāciju gatavo pats īpašnieks – 20 eiro/ha + PVN, minimālā summa 30 eiro + PVN; -ja mūsu sagatavotais projekts konkursa rezultātā nav saņēmis Eiropas finansējumu – 0 eiro/ha; Biedriem bez maksas izsniedzam izziņas par biedra statusu kooperatīvā, kas pie projektu vērtēšanas dod papildus desmit punktus.

Esam izsūtījuši uzaicinājumu uz semināru kooperatīva biedriem. Ja kādu iemeslu dēļ, tas nav Jūs sasniedzis, lūdzam mūs informēt: kristine.paegle@mezsaimnieks.lv

by admin

1 miljons jaunu sākumu Latvijas mežos - meža īpašniekiem piederošā kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks” iestāda 1 miljonu koku !

Koksnes stādu jautājums aktualizējas ik gadu un tie joprojām ir deficīta jeb grūtas pieejamības produkts Latvijas tirgū. 2020. gadā “Mežsaimnieks”  savu biedru īpašumos iestādīja 1 130 980 stādu. Valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls “Šāds apjoms ir patiesi liels gandarījums mums pašiem. Šobrīd kooperatīvā ir apvienojušies 740 privāto mežu īpašnieku, tas nozīmē, ka pagājušajā gadā esam iestādījuši 1528 kokus uz katru mūsu kooperatīva biedru. ”

Kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks” katru gadu apkopo savu biedru vajadzības pēc stādiem un veic to centralizētu iepirkšanu. Sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži” kooperatīvam ir slēgta vienošanās par stādu rezervēšanu uz priekšu. Meža stādus biedru vajadzībām kooperatīvs iepērk arī no Lietuvas valsts mežiem un privātām kokaudzētavām Polijā. Galvenais iemesls sadarbībai tieši ar šiem stādu ražotājiem ir viņu spēja nodrošināt stabili augstu saražoto stādu kvalitāti un lielus stādu daudzumus.

Ilgtspējīga meža apsaimniekošana ir “Mežsaimnieka” prioritāte.

Grigorijs Rozentāls: “Mēs ejam ceļu, kurā ne tikai sniedzam pakalpojumus kooperatīva biedriem, bet arī mācām un izglītojam privāto mežu īpašniekus jēgpilnā – ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Šādu mikroklimatu cenšamies attīstīt un noturēt. Mums tas ir svarīgi – pieņemt lēmumus kopā ar atbildīgiem mežu īpašniekiem”.

Grigorijs Rozentāls: “Katrs iestādīts koks, katra jaunaudze nozīmē jauna meža sākumu. Privāto mežu īpašniekam tas ir ne tikai pirmais solis ekonomiskā mērķa virzienā, bet arī sentimentāla vērtība. Esam pateicīgi, ka tieši mums uzticēts  būt daļai no viena miljona jaunu sākumu.“

Līdz ar biedru skaita pieaugumu, 2021. gada stādīšanas sezonā plānots iestādīt vairāk stādu kā pērn.

by admin

MPKS "Mežsaimnieks" un Zemnieku Saeimas seminārs "Kā efektīvi apsaimniekot savu meža īpašumu"

Seminārs "Kā efektīvi apsaimniekot savu meža īpašumu | MPKS “Mežsaimnieks” un Zemnieku Saeima" 04.02.2021

4. februārī norisinājās ZSA un MPKS “Mežsaimnieks” attālinātais seminārs lauksaimniekiem par mežiem – kā efektīvāk apsaimniekot savu īpašumu. Par kooperatīva priekšrocībām stāstīja MPKS “Mežsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls. Savukārt MPKS “Mežsaimnieks” ražošanas procesa vadītājs Mārcis Saklaurs iepazīstināja ar vidēja vecuma audzes kopšanu un koksnes tirgus situāciju. Pasākums organizēts projekta “CONSOLE” ietvaros.

Citu aktuālu semināru ieraksti pieejami šeit: https://www.mezsaimnieks.lv/seminaru-ieraksti/

https://www.youtube.com/watch?v=z-OQCdnGPYg&feature=youtu.be

by admin

Meža īpašniekiem piederošās kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” biedru skaits pārsniedz 700 !

“Mežsaimnieks” kooperatīvā iesaistīto meža īpašnieku skaits jau tuvojas pirmajam tūkstotim un tas ir strauji augošs! Pieprasījums pēc pašiem meža īpašniekiem piederošām meža apsaimniekošanas organizācijām, kas pret visiem īpašniekiem izturas vienādi un necenšas uz kāda nezināšanas nopelnīt, ir liels.

Meža īpašnieki, kas apvienojušies kooperatīvā “Mežsaimnieks”, savus mežus apsaimnieko ar ilgtermiņa redzējumu īpašnieka izvirzītā saimnieciskā mērķa sasniegšanai. Pie tam, apsaimniekot meža īpašumus kopā, ir izdevīgāk! MPKS “Mežsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls: “ Kooperatīvā sabiedrība tika izveidota, lai īpašniekam būtu viegli apsaimniekot savu īpašumu, nevis izvēlēties to pārdot. Mēs strādājam sadarbojoties ar meža īpašniekiem, lai īpašums nes ne tikai estētisku baudījumu, ne tikai dod vietu, kur īpašniekam pastaigāt, palasīt sēnes, ogas, bet dod arī ekonomisko atdevi, jo zemei, kas Tev pieder, ir jādod īpašniekam ekonomiska atdeve. Īpašuma apsaimniekošana prasa zināšanas un pieredzi, tāpēc mēs esam pieejami, lai meža īpašniekam sniegtu atbalstu no nozares profesionāļu skata punkta. Jau šobrīd esam kļuvuši par būtisku Latvijas meža nozares sastāvdaļu un, īstenojot ES fonda piesaistīto finansējumu, bezmaksas sniedzam konsultācijas meža īpašniekiem mežsaimniecības jautājumos.”

Meža īpašnieku kooperācija jau daudzus gadu desmitus ir galvenais privāto mežu apsaimniekošanas paņēmiens Skandināvijas valstīs, kur katrs trešais meža īpašnieks koksni pārdod un mežsaimnieciskos pakalpojumus iepērk caur kooperatīvajām sabiedrībām. Arī Igaunijā šodien jau pāri par desmit tūkstošiem meža īpašnieku strādā caur meža īpašnieku kooperatīviem un apvienībām.

Par vienu no virsmērķiem “Mežsaimnieks” izvirza meža īpašnieku tīklošanās pasākumus un pieredzes apmaiņas projektus, kuros šobrīd tiešsaistes vidē pulcē krietnu skaitu kooperatīva biedru. Valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls par pieredzes apmaiņas nozīmīgumu meža apsaimniekošanas jautājumos: “Ne visi meža īpašnieki ir labi mežkopji, ne visi ir labi tirgotāji. Mūsu misija ir palīdzēt meža īpašumu apsaimniekošanā tiem, kam šāda palīdzība ir nepieciešama. Iepriekšējais gads, līdz ar izmaiņām ikdienā, ir veicinājis mūs pievērsties sadarbībai ar klientiem ne tikai mežā, bet arī tiešsaistes vidē, kur pārrunājam aktuālo meža apsaimniekošanā.”

Tiešsaistes semināru ieraksti skatāmi šeit: https://www.mezsaimnieks.lv/seminaru-ieraksti/

by admin

Seminārs biedriem "Koksnes tirgus situācija"

Meža īpašnieku kooperatīvs Mežsaimnieks tiešaistes vidē pulcē vairāk kā 60 kooperatīva biedrus uz informatīvu semināru ‘Koksnes tirgus situācija’. 

Esam uzsākuši informatīvu semināru ciklu par kooperatīva mežu īpašniekiem aktuālām tēmām. 29. 10. norisinājās pirmais seminārs, kur ražošanas procesa vadītājs Mārcis Saklaurs iedziļinājās tādos tematos kā: 

• kokmateriālu cenas un cenu svārstību ietekmējošie faktori 
• maksimālās vērtības iegūšana no noteiktu sugu un sortimenta pārdošanas 
• būtiski ieguvumi esot Mežsaimnieka kooperatīva biedram 

Šobrīd mums uzticas vairāk nekā 650 privāto mežu īpašnieki, kuriem piedāvājam mežkopības un mežistrādes pakalpojumus gūstot maksimālo iespējamo vērtību ilgtspējīgai saimniekošanai īpašumā, lai tas kalpotu kā ienākumu avots iltermiņā. Aicinām biedrus sekot līdzi aktuālajai informācijai par nākošā semināra norises datumiem. 

Šeit iespējams noskatīties semināru ‘Koksnes tirgus situācija’: 

by admin

Kooperatīvs risina samilzušo stādu problēmu

Meža īpašnieki 2020./2021. gada stādīšanas sezonā ir saskārušies ar izaicinājumu iegūt kvalitatīvus stādus savu mežu atjaunošanai. Lai rastu risinājumu, meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” mežkopji šodien devās uz Lietuvas kokaudzētavām, lai pirms stādu iegādes novērtētu to kvalitāti.

Meža īpašnieki, kas apvienojušies kooperatīvā “Mežsaimnieks”, savus mežus apsaimnieko ar ilgtermiņa redzējumu, tādēļ ir svarīgi pēc mežizstrādes darbiem mežu atjaunot, stādot augstvērtīgus stādus. Nākamajā stādīšanas sezonā, kas sākas šoruden un beidzas nākamajā pavasarī, kooperatīva biedru mežos paredzēts iestādīt vairāk nekā 800 tūkstošus stādu, pārsvarā egles, bērzus un priedes.

Latvijas meža stādu tirgū jau vairākus gadus novērojams pieaugošs stādu deficīts. Kooperatīvs sadarbojas ar vairākām Latvijas kokaudzētavām, tajā skaitā ar AS “Latvijas valsts meži”, kam pieder lielākās kokaudzētavas. Tomēr tās vairs nespēj nodrošināt privātā sektora pieprasījumu un stādi jārezervē vismaz gadu iepriekš.

Kooperatīvs, meklējot risinājumu, trūkstošo daļu stādu plāno iepirkt no Lietuvas valsts mežu apsaimniekotāja “Valstybinių miškų urėdija” kokaudzētavām. Paredzēts no Lietuvas iegādāties kopā vairāk nekā 500 tūkstošus stādu. Šā gada 8. septembrī kooperatīva mežkopji devās uz Lietuvu, lai pārliecinātos par pērkamo stādu kvalitāti. Vizītes ietvaros tika apmeklētas kokaudzētavas Panevēžā, Anīkščos un Dubravā.

Kooperatīva valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls par redzēto Lietuvas vizītē: “Lietuviešiem kokaudzētavas ir būtiski mazākas nekā mēs esam pieraduši redzēt Latvijā. Lietuvas valsts meži tika dibināti pirms diviem gadiem un šobrīd vēl noris darbs pie kokaudzētavu attīstības stratēģijas. Kokaudzētavas vēl tikai mēģina, eksperimentē un mācās no savām kļūdām. Stādus pie lietuviešiem ir iegūstami, bet ir gan ļoti labas, gan ne tik labas kvalitātes stādi, tādēļ jābrauc ir jāskatās.”

by admin

Pirmie 2019. finanšu gada rezultāti.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" 2019. finanšu gadu ir pabeigusi ar 7,25 miljonu eiro apgrozījumu. Tas ir par 11,5 procentiem vairāk kā iepriekšējā gadā. No mūsu biedru mežiem pārdotās apaļkoksnes apjoms gada laikā sastādīja 141 tūkstoti kubikmetru, kas ir par 33 procentiem vairāk nekā 2018. gadā. Pārdoti tika arī 37 tūkstoši berkubu ciršanas atlieku. Gada laikā biedru skaits ir pieaudzis no 354 uz 546. Biedru īpašumā šobrīd ir ap 12 tūkstošiem hektāru meža visā Latvijā.

by admin

Gada nogales informatīvie semināri

Šajā gada nogalē biedrība “Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs” rīko trīs informatīvus pasākumus. Pirmais notiks jau pirmdien, 16. decembra vakarā kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” birojā Alsungā. 19. decembrī, pēc tieši tādas pat programmas, notiks pasākumi Mežzinātnes institūtā "Silava" Salaspilī (pa dienu) un kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” Valmieras birojā (vakarā). Pasākumus finansē Meža attīstības fonds. Ar pašu pasākumu programmu varat iepazīties šeit: Lai mēs labāk varētu prognozēt dalībnieku skaitu, lūgums visiem, kas vēlas kādā no pasākumiem piedalīties, atsūtīt īsu e-pastu mūsu lietvedei uz adresi liene.macpane@mezsaimnieks.lv, norādot vietu, kurā piedalīsieties. Priecāsimies Jūs redzēt klātienē kādā no semināriem.

by admin

Šogad biedru mežos iestādīti jau 650 tūkstoši jauno kociņu.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" savu 523 biedru mežos šogad jau ir iestādījusi 650 tūkstošus jauno kociņu. Galvenokārt stādām egles, taču lielos apjomos tiek stādītas arī priedes un bērzi. Mazāk melnalkšņi un ozoli. Ja visi rūpēsimies par privāto meža atjaunošanu, Latvijas mežu nākotne būs drošībā.

by admin

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" 3., 4. un 5. oktobrī piedalījās izstādē Rāmavā.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" nu jau vairākus gadus pēc kārtas ar savu stendu piedalījās izstādē "Lauksaimniecības un meža tehnika, lauku sēta 2019" izstāžu kompleksā "Rāmava".

by admin

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" iekļuvusi 100 lielāko meža nozares uzņēmumu sarakstā.

by admin

Zviedrijas meža īpašnieku kooperatīva Sodra vizīte Alsungā.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" šodien Alsungā uzņēma Zviedrijas lielākā meža īpašnieku kooperatīva "Sodra" delegāciju 50 cilvēku sastāvā. Vizītes ietvaros iepazīstinājām zviedru kolēģus ar meža kooperācijas attīstību Latvijā un mūsu pakalpojumu sniedzēja "DJ Logging" mežizstrādi biedra īpašumā Alsungas novadā.

Kooperatīvā sabiedrība "Sodra" apvieno 50 tūkstošus meža īpašnieku Zviedrijas dienvidos. Tā darbojas jau 80 gadus un kooperatīvam pieder nozīmīga kokzāģētavu un celulozes rūpniecības industrija.

by admin

Lauku atbalsta dienests izsludina pieteikšanos meža ieaudzēšanai.

by admin

Zviedrijas braucienā redzētais.

Brauciens notika no 8. līdz 15 jūnijam un tas ļāva pamanīt daudzas atšķirības starp starp mežu apsaimniekošanu otrpus jūrai un pie mums Latvijā. Pirmā ERASMUS brauciena diena Zviedrijā. Šodien tikāmies ar Zviedrijas Valsts meža dienestu, kurā strādā 900 darbinieku. Ciršanas atļaujas šeit neizsniedz. Īpašniekam tikai ir jāinformē par plānoto koku zāģēšanu 6 nedēļas iepriekš. Cirsmām, kas mazākas par 0,5 ha nav jādara arī tas. Nav nekādu obligāto upju un ezeru aizsargjoslu. Īpašnieki tiek mudināti nocirstajās platībās atstāt kokus brīvprātīgi. Saimnieciskās darbības ierobežojumi vai aizliegumi nevar tikt no valsts puses uzlikti bez paša īpašnieka piekrišanas. Ja tos ievieš, tad tie ir laikā terminēti un valsts ar īpašnieku vienojas par vēlamo kompensācijas apjomu. Tas parasti būtiski pārsniedz sagaidāmos ieņēmumus no koku ražas novākšanas. Apmeklējām 14 tūkstošu hektāru lielo 2014. gada degumu, kurā iepazināmies ar meža atjaunošanās gaitu. Mūsu apmeklētajā daļā bija veikta priežu sēšana ar frēzi slejās sagatavotā augsnē. Kociņu skaits pirms sastāva kopšanas parauglaukumos šobrīd bija no 5 līdz 35 tūkstoši kociņu uz ha. Lielo skaitu bez skuju kokiem pamatā sastādīja apses un blīgznas, nedaudz arī bērzi. Interesanti, ka 80 procenti nocirsto platību Zviedrijā tiek atjaunotas stādot vai (ļoti nelielā platībā) sējot. Dabiskai atjaunošanai paliek tikai 20 procenti. Katru gadu Zviedrijā tiek iestādīti 380 miljoni stādu. Arī kooperatīvās sabiedrības "Mežsaimnieks" biedru vidū nu jau vairākus gadus pēc kārtas 80 procenti izcirtumu tiek atjaunoti stādot, galvenokārt egli, mazliet arī priedi un bērzu. Tas ir daudz labāks rādītājs nekā vidēji Latvijā, kas ir panākts biedriem mērķtiecīgi skaidrojot pareizas un racionālas mežsaimniecības lielo nozīmi. Šajā sezonā uz 10 tūkstošiem biedru īpašumā esošo hektāru būsim kopā iestādījuši gandrīz 1 miljonu jauno kociņu. Otrā ERASMUS diena Zviedrijā. Interesantākās atziņas. Lai veiktu krājas kopšanas cirtes, viņu Valsts meža dienests par to nav jāinformē. Ja īpašnieks vēlas veikt kailcirti, pa pastu jānosūta pieteikums 6 nedēļas iepriekš. Ja nepienāk atbilde, var uzsākt cirti. Dienests dabā apskata tikai 5 procentus no iesūtītajiem pieteikumiem. Ja, piemēram, cirsmā atrod ērgļa ligzdu, dienests lūgs īpašnieku atlikt plānoto cirti līdz ērgļa ligzdošanas laika beigām. Par nocirsto vai nenocirsto apjomu dienests nav jāinformē. Jo valstij par to nav jāzina. Ja īpašniekam ir vēlme mežā izbūvēt ceļu, par koku joslas izzāģēšanu ceļa trasē jāiesniedz dienestā pieteikums 6 nedēļas pirms darbu uzsākšanas. Ja nepienāk atbilde, var uzsākt darbus. Kā jau rakstījām, dabas aizsardzībai saimnieciskās darbības ierobežojumus valsts var uzlikt tikai ar meža īpašnieka piekrišanu, abām pusēm vienojoties par vēlamās kompensācijas apmēru. Zviedrijā īpašniekiem zvana un jautā, vai viņiem nav dabai vērtīgas teritorijas, kurās tie varētu piekrist ierobežot savu saimniecisko darbību, jo viņiem šim mērķim paliek pāri kompensācijām domātā nauda. Viesojāmies pie Zviedrijas meža īpašnieku kooperatīva "Mellanskog". Kooperatīvs dibināts 1906. gadā. Tajā šobrīd iesaistījušies 26 tūkstoši meža īpašnieku ar 1,5 miljoniem hektāru meža. Gada apgrozījums 300 miljoni eiro. Pagājušo gadu kooperatīvs beidzis ar 7 miljonu eiro peļņu, no kuras puse izmaksāta dividendēs. No 220 darbiniekiem 120 strādā mežā. Pārējie nodarbināti vadībā, administrācijā un uzskaitē. Visi darbi mežā tiek veikti ar kontraktoru palīdzību. Apmeklējām mežizstrādi "Mellanskog" biedra mežā. Interesanti, ka zāģēšanas un pievešanas izmaksas pirmajā priežu kopšanā (bez pameža) bija 25 eiro/m3, otrajā kopšanā 13 eiro/m3, bet kailcirtē 8 eiro/m3. Tas pie dažu simtu metru liela pievešanas attāluma. Pabijām nogabalā, kurā priežu vecums bija 280 gadi. Piedalījāmies diskusijā par upju straujteču apsaimniekošanu un mežsaimniecības ietekmi uz tām. Daļa no grupas iesaistījās oļu bēršanā upē ar mērķi uzlabot foreļu nārsta apstākļus. Dienas noslēgumā apmeklējām lauku tūrisma objektu, kuru apmeklē tūristu grupas no visas pasaules, pat no ASV un Japānas. Te stāsta par kokogļu dedzināšanu senatnē, ļauj nakšņot zemē izraktās ogļu dedzinātāju būdās un liek pašiem uz uguns gatavot ogļu dedzinātāju ēdienus. Kokogles jau kopš seniem laikiem plaši tika izmantotas dzelzs kausēšanā. Patiesībā lielisks tūrisma produkts, kas neprasa lielus ieguldījumus un ir novietojams jebkur, kur ir skaists priežu mežs. Trešā ERASMUS diena Zviedrijā. Šodien viesojāmies pie zviedru valsts mežu apsaimniekotāja Sveaskog, kas saimnieko 14 procentos (pāri par 3 miljoniem hektāru) meža. Daļa no mežiem atrodas ziemeļos un neproduktīvos kalnu apvidos. Pagājušajā gadā uzņēmums strādāja ar ap 700 miljonu eiro lielu apgrozījumu un nodarbināja 840 darbiniekus. Valstij dividendēs pēdējos gados ir izmaksāti ap 80 miljoniem eiro ikgadus. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados uzņēmums tika daļēji privatizēts un ikviens varēja tā akcijas iegādāties biržā. Šāda situācija turpinājās dažus gadus, līdz Zviedrijas valsts ap 2000. gadu nolēma atpirkt visas privātās rokās nonākušās Sveaskog akcijas. Kopš tā laika Sveaskog ir 100% valsts uzņēmums. Ap 30% no mežizstrādes apjoma tiek veikti ar pašai Sveaskog piederošiem hārvesteriem un forvarderiem. Galvenokārt Komatsu, John Deere un Ponsse ražota tehnika. Pārējo mežizstrādes apjomu nodrošina privātie kontraktori. Mūsu apmeklētajā cirsmā izstrāde un pievešana tika veikta ar lielākajām tehnikas vienībām, kas tirgū pieejamas. Šādi strādājot koptā mežā, kur aug tikai priede un egle, ar nelielu pievešanas attālumu, komplekta cena ir 7 eiro/m3. Gatavoti zāģbaļķi, papīrmalka un egles finierkluči. Arī malka. Skuju koku zari tiks vēlāk no cirsmas izvesti šķeldošanai. Ar attēlā redzamo hārvesteru ir iespējams nozāģēt un sagarumot līdz pat 80 cm resnus kokus. Tehnika cirsmā pārvietojas tikai ar ķēdēm. Katra tehnikas vienība sver 22 tonnas. Uz forvardera var uzkraut vēl 20 tonnas kokmateriālu. Strēlē ierīkoti svari un ja tiek iekrauts vairāk, forvarders pats sāk braukt uz priekšu. Sveaskog pērk un pārdod īpašumus cenšoties tos pēc iespējas koncentrēt vienkopus. Viņi arī pērk un izstrādā cirsmas privātajā sektorā. Uzņēmums ir akcionārs virknē zāģētavu uzņēmumu, no kurām lielākais ir SETRA. Tajā Sveaskog pieder 50% akciju, bet 49,5% pieder meža īpašnieku kooperatīvam "Mellanskog". SETRA gadā 8 zāģētavās saražo 1,7 miljonus kubikmetru zāģmateriālu un gadā apgroza 420 miljonus eiro. Ceturtā un piektā ERASMUS brauciena dienas Zviedrijā. Interesanti bija uzzināt, ka te meža mēslošana ir pilnīgi normāla lieta. Agrāk to galvenokārt veica no helikopteriem. Tas noveda pie tā, ka minerālmēsli nonāca ne tikai mežā, bet arī ūdenstecēs. Šodien, lai darbs būtu precīzāks, vairāk izmanto nelielus forvarderus, uz kuriem uzmontēti minerālmēslu izkliedētāji. Mēslošanu veic ar kompleksajiem minerālmēsliem (slāpeklis, fosfors, kālijs), kaut galveno uzsvaru liek uz slāpekli. Parasti mēslošanas deva ir no 150 līdz 600 kilogramiem uz hektāra un to veic 10 gadus pirms plānotās kailcirtes. Taču ir īpašnieki, kas mēslošanu veic arī starp pirmo un otro krājas kopšanas cirti. Brauc pa treilēšanas ceļiem. Viesojāmies Stora Enso kartona fabrikā Forsā, kur gatavo kartonu iepakojumiem. Ātrākā kartona mašīna šeit strādā ar 700 metru ātrumu minūtē. Kartona loksne sastāv no trim slāņiem. Vidējo (acij neredzamo, tāpēc nebalināto) slāni gatavo no egles kokmasas (CTMP). Abi ārējie slāņi tiek veidoti no balinātas celulozes, kurā 70% ir lapu koku (galvenokārt bērzs) celuloze un 30% skuju koku (priede) celuloze. Bērza celuloze ir par 45 eiro tonnā lētāka nekā skuju koku celuloze. Ražošanā kā bērza aizstājēju izmanto arī no Brazīlijas ievesto eikaliptu celulozi, kas ir par 5 eiro tonnā lētāka par bērzu. No kartona fabrikas devāmies uz Nassja kokaudzētavu, kuru burtiski pirms dažām dienām no iepriekšējiem īpašniekiem bija iegādājies koncerns Stora Enso. Te gadā izaudzē 17 miljonus stādu, no kuriem divas trešdaļas ir egles ietvarstādi un viena trešdaļa priedes ietvarstādi. Kailsakņus neaudzē. Neaudzē arī lapu koku (tai skaitā bērza) stādus. Bērzu stādus vispār Zviedrijā praktiski neaudzējot. Stādus, tā kā aizzēlums cirsmās nav liels, pārdod kā viengadīgus vai pusotrgadīgus. Egles sēklas stādu audzēšanai ieved arī no Baltkrievijas. Interesanta bija tehnoloģija, kad, lai efektīvāk izmantotu siltumnīcu platības, sēklas tiek sētas miniatūros 24x24 ligzdu ietvaru blokos. Pēc uzdīgšanas mazie stādiņi tiek pārstādīti lielākos ietvaru blokos, kur tie aug jau līdz pārdošanai. Pārstādīšana notiek mehanizēti, kaut pēc mašīnas četras darbinieces ar rokām pielabo stādīšanas rezultātu. Siltumnīcas ir noklātas nevis ar plēvi, bet ar polikarbonātu. Pret smecernieku bojājumiem stādi migloti netiek. Ķīmiju te pilnībā aizstāj apstrāde ar līmi un smiltīm. Zviedrijā nav tā kā Latvijā, ka noteiktas izcelsmes stādus drīkst stādīt tikai noteiktā teritorijā. Kas nereti noved pie tā, ka upes vai šosejas vienā pusē konkrētos stādus stādīt drīkst, bet otrā pusē nedrīkst. Un, nedod Dievs kaut ko sajaukt. Te katrai izcelsmei ir ieteicamā audzēšanas teritorija, taču neviens īpašnieks netiek sodīts par to, ka stādus iestādījis ārpus tās. Kādus stādus stādīt ir īpašnieka brīva izvēle. Piektajā dienā tikāmies ar Zviedrijas mežzinātnes institūta Skogforsk pētniekiem. Mācījāmies novērtēt meža nogabalu ekoloģisko vērtību izmantojot zviedru izstrādātās novērtēšanas anketas. Zviedrijā saimnieciskā darbība ir ierobežota 7 procentos meža platību. Galvenokārt šīs platības atrodas valsts mežos, bieži kalnos vai grūti pieejamās vietās. Tur, kur tās izvietotas privātajos mežos, ierobežojumi ir laikā terminēti un līgumiski, un īpašnieki saņem kompensācijas, parasti 125 procentu apmērā no nogabalā esošās koksnes vērtības. Zviedri bija ļoti izbrīnīti par to, ka Eiropas datu aizsardzības regula var pie mums tikt no valsts un pašvaldību iestāžu puses izmantota, lai nedodu meža īpašniekiem pieguļošo īpašumu (kaimiņu) īpašnieku kontaktinformāciju gadījumos, kad nepieciešams veikt kokmateriālu vai tehnikas transportēšanu pāri kaimiņa īpašumam. Šādi gadījumi pie viņiem nav dzirdēti un kontaktinformācija šādos pamatotos gadījumos ir viegli pieejama.

by admin

Seminārs par meža atjaunošanu Jaunkalsnavā, Madonas novadā.

by admin

Kooperatīvās sabiedrības "Mežsaimnieks" biedriem pieder jau vairāk kā 10 tūkstoši hektāru meža zemju.

Kooperatīvās sabiedrības biedru skaitam augot, palielinās arī biedru īpašumā esošās meža zemju platības. Biedru reģistrā  uzrādītā kopējā meža īpašumu platība mums jau ir sasniegusi 10 030 hektārus. Šobrīd kooperatīvajā sabiedrībā "Mežsaimnieks" ir iesaistījušies 467 meža īpašnieki, un kopš gada sākuma mums klāt ir nākuši 113 meža īpašnieki. Par stipriem meža īpašniekiem un bagātiem mežiem!

by admin

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" uzņem zviedru meža īpašnieku kooperatīva "Mellanskog" biedru delegāciju.

by admin

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" piedalās Meža dienās Kārķos, Valkas novadā.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" šogad pirmo gadu piedalījās Valkas novada Kārķu pagastā notiekošajās MEŽA DIENĀS. Paldies organizatoriem par lielisko pasākumu!

by admin

Bezmaksas apmācības meža īpašniekiem Vidzemē

Aicinām meža īpašniekus, meža nozarē strādājošos un lauksaimniekus apmeklēt  bezmaksas apmācības “Meža atjaunošana un ieaudzēšana CO2 piesaistei, meža reproduktīvais materiāls”. Apmācības notiks 2019.gada 28. un 29.maijā Meža pētīšanas stacijas zinātniskajā mācību centrā "Vētraine" (Kalsnavas pagasts, Madonas novads) un apkārtnē.

Apmācību tēmas:

Meža resursi Latvijā, meža apsaimniekošanas cikls. SEG emisijas un CO2 piesaiste mežā
Likumdošanas prasības par meža atjaunošanu, ieaudzēšanu un stādāmā materiāla iegādi
Stādāmās sugas izvēle atkarībā no meža tipa. Mistrojuma veidi, sugu saderība
Augsnes sagatavošanas principi un veidi, to izvēle atkarībā no meža tipa. Augsnes sagatavošana ar dažādiem agregātiem (frēze, vienkorpusa arkls, ar ekskavatoru kupicās). Stādīšana bez augsnes sagatavošanas
Meža dabiskā atjaunošana, tās veicināšanas pasākumi
Stādīšana, sēšana. Stādīšanas shēmas, stādvietu skaits, pārbaudes
Meža reproduktīvais materiāls – veidi, apzīmējums, piemērotība.
Stādījumu kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem
Atjaunoto platību agrotehniskā kopšana
ES atbalsts audžu nomaiņai, jaunaudžu (t.sk. agrotehniskajai) kopšanai, meža ieaudzēšanai
Mazvērtīgu mežaudžu nomaiņa
Meža ieaudzēšana.

Praktiskās nodarbības:
Iepazīšanās ar dažādiem stādu veidiem: sējeņi, kailsakņu stādi, ietvarstādi, dižstādi u.c.
Stādmateriāla dokumentācija (etiķete, pavadzīme), iepakojums, transportēšana, uzglabāšana.
Augšanas apstākļu novērtēšana platībā, kur plānota meža atjaunošana vai ieaudzēšana.
Praktiska iepazīšanās ar dažādiem stādīšanas darba rīkiem un instrumentiem.
Pareiza stādu uzglabāšana. Stādu sagatavošana stādīšanai un praktiska stādīšana.
Meža atjaunošanas un ieaudzēšanas darbu kvalitātes novērtēšana. Mežeņu ieguve.
Iepazīšanās ar dažādiem aizsardzības līdzekļiem pret meža dzīvnieku bojājumiem, to pielietošanu.
 

Lektori – Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta Silava pētnieki Dr.silv. Dagnija Lazdiņa un Dr.silv. Āris Jansons

Precizēt interesējošos jautājumus, kā arī pieteikties uz apmācībām var, rakstot e-pastu uz adresi info@mezsaimnieks.lv vai zvanot pa telefonu 29452767 (Māra Rozentāle). Detalizēta informācija pieejama mājas lapā www.mezsaimnieks.lv, kā arī tiks izsūtīta dalībniekiem.

Pieteikšanās līdz 15.05.2019. Pieteikties vēlams laicīgi, vietu skaits ierobežots!

Apmācības tiek realizētas Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros.

MĀCĪBU ĪSTENOŠANAS GRAFIKS

Mācību kurss: Meža atjaunošana un ieaudzēšana CO2 piesaistei, meža reproduktīvais materiāls

 2019.gada 28. un 29.maijs

by admin

"Mežsaimnieka" pirmā ceturkšņa rezultāti pārsniedz gaidīto.

Kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" šo gadu ir iesākusi ar jauniem saimnieciskās darbības rekordiem. Pirmajos trijos 2019. gada mēnešos esam no mūsu biedru mežiem pārdevuši 37 tūkstošu kubikmetru apaļkoksnes par 2,1 miljonu eiro. Tas ir ražīgākais ceturksnis "Mežsaimnieka" pastāvēšanas 8 gadu vēsturē. Kopš gada sākuma mums ir pievienojušies 75 jauni meža īpašnieki palielinot kopējo biedru skaitu līdz 429 un biedru īpašumā esošo mežu platību līdz 9500 hektāriem. Šajā stādīšanas sezonā, kuru plānojam pabeigt maija vidū, būsim gan ar pašu biedru, gan kontraktoru spēkiem iestādījuši biedru mežos gandrīz vienu miljonu jauno kociņu. Tas ir pa vienam stādiņam uz katriem diviem Latvijas iedzīvotājiem. Par stipriem meža īpašniekiem un bagātiem mežiem!

by admin

Noslēdzies "Mežsaimnieka" rīkots seminārs Vidzemē par meža bioloģisko daudzveidību.

Turpinot meža īpašnieku izglītošanu dabas daudzveidības jomā arī Vidzemē, Cēsu apkārtnē, nupat notika kooperatīvās sabiedrības „Mežsaimnieks” rīkotas kārtējās bezmaksas apmācības par tēmu “Meža bioloģiskā daudzveidība un tās uzturēšana privātajos mežos”. Abās apmācību dienās notika gan teorētiskās, gan praktiskās apmācības (objekti dabā).

Šīs apmācības tika īstenotas Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros.

by admin

Seminārs Kurzemē par meža bioloģisko daudzveidību.

Turpinot meža īpašnieku izglītošanu, pagājušajā nedēļā Saldus un Tukuma apkārtnē kooperatīvā sabiedrība „Mežsaimnieks” rīkoja kārtējās bezmaksas apmācības par tēmu “Meža bioloģiskā daudzveidība un tās uzturēšana privātajos mežos”. Abās apmācību dienā notika gan teorētiskās, gan praktiskās apmācības (objekti dabā).

Apmācības tika īstenotas Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros.

by admin

Alsungas vidusskolas skolēnu vizīte

Alsungas vidusskolas skolēnu mācību uzņēmumu jaunieši šodien paviesojās arī kooperatīvās sabiedrības "Mežsaimnieks" Alsungas birojā.

by admin

Seminārs par meža sertifikāciju Talsu un Tukuma apkārtnē

by admin

Seminārs par meža sertifikāciju Siguldā

Kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks” nupat Siguldā saviem biedriem sarīkoja pirmo semināru par meža sertifikāciju. Apmācību laikā meža īpašnieki iepazinās ar to, kas ir meža sertifikācija, tās principi, mērķi, uzdevumi un standarti. Arī par to, kas ir sertifikācijas shēmas Latvijā - PEFC, ISO un citas, kā notiek sertifikācijas grupas veidošana, dokumentācijas sagatavošana, meža īpašumu apsekošana un analīze, uzraudzība.

Abās apmācību dienā notika gan teorētiskās, gan praktiskās apmācības. Semināra noslēgumā tā dalībnieki iepazinās ar AS "Latvijas Finieris" viedokli par meža sertifikāciju un apmeklēja uzņēmuma ražotni “Lignums” Bolderājā.

by admin

Arī mēs piedalāmies Ēnu dienā

Kooperatīvā sabiedrība Mežsaimnieks jau otro gadu pēc kārtas piedalās Ēnu dienā - ēnas Viesturs, Oskars, Justs un Reinis iepazina Alsungas un Valmieras darbinieku darbu birojā un mežā.
#mežsaimnieks, kooperatīvā sabiedrība #ēnudiena

by admin

Apkopoti pirmie 2018. gada rezultāti

Pēc apkopotajiem rezultātiem, kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" 2018. gadā no biedru mežiem ir pārdevusi 106 tūkstošus kubikmetru apaļkoksnes par 6,2 miljoniem eiro. 2017. gadā šie rādītāji attiecīgi bija 62 tūkstoši un 2,7 miljoni. Tātad mūsu pārdotās koksnes vērtība gada laikā ir augusi par 130 procentiem.

Lielā mērā šī izaugsme ir bijusi iespējama pateicoties tam, ka mūsu biedru skaits ir audzis par 80 procentiem un šobrīd kooperatīvajā sabiedrībā iesaistīti ir jau 366 meža īpašnieki ar 8500 hektāriem meža. Pret iepriekšējo gadu būtiski ir arī uzlabojusies mums uzticēto cirsmu kvalitāte un lielums.

by admin

Pasniegtas Meža nozares balvas "Zelta čiekurs"

Vakar Meža nozares Gada balvas "Zelta čiekurs" ceremonijā godinājām konkursa "Sakoptākais mežs" visaugstāk novērtēto īpašumu saimniekus, kas vienlaikus tika apbalvoti arī nominācijā par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu! Vēlreiz sveicam Madars Kalniņš, Artis Taurmanis un Grigorijs Rozentāls! Malači!

by admin

Vizītē pie Igaunijas kolēģiem

by admin

Vizīte Kurzemes kooperatīvos

Trešdien, 5.decembrī Kurzemes pusē lauksaimnieki, meža īpašnieki, jaunu un jau pieredzējušu kooperatīvu vadītāji, kā arī Zemkopības ministrijas darbinieki viesojās kooperatīvos "Mežsaimnieks" un "Durbes grauds". Kooperatīvu vadītāji iepazīstināja ar savu pieredzi kooperatīvu attīstībā, tālākās izaugsmes plāniem un kooperatīvu nozīmi savu novadu attīstībā.

by admin

Mežsaimniecības darbu plānošanas programmai LVM GEO apmācības

Tā kā kooperatīvās sabiedrības „ Mežsaimnieks” biedru īpašumā ir jau gandrīz astoņi tūkstoši hektāru meža, mežsaimniecisko darbu plānošanu, izpilde un uzraudzība kļūst aizvien sarežģītāku. Lai šo problēmu risinātu, arī mēs esam iegādājušies pieeju AS “Latvijas valsts meži” (LVM) mežsaimniecības darbu plānošanas programmai LVM GEO.

Šonedēļ Rīgā, AS “Latvijas valsts meži” telpās, notika mūsu darbinieku apmācības. Programma, ar kuru strādās mūsu darbinieki, darbosies uz LVM servera. Vairāk par LVM GEO: https://www.lvmgeo.lv/

by admin

Seminārs Salacgrīvā -Meža atjaunošana un ieaudzēšana CO2 piesaiste

Kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks” pagājušajā nedēļā Salacgrīvas apkārtnē rīkoja meža īpašniekiem kārtējo divu dienu bezmaksas apmācību semināru. Tēma: “Meža atjaunošana un ieaudzēšana CO2 piesaistei”.

Apmācību laikā meža kooperatīvās sabiedrības biedri uzzināja vairāk par meža atjaunošanu un ieaudzēšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, augsnes gatavošanu, stādāmo koku sugām un stādāmā materiāla izvēli un pieejamību, agrotehniskās un sastāva kopšanas lomu kvalitatīvas mežaudzes izveidē, prognozējamām izmaksām un biežāk pieļautajām kļūdām. Abās apmācību dienā notika gan teorētiskās, gan praktiskās apmācības (objekti dabā).

Lektori – LVMI Silava zinātniskie darbinieki Dr.silv. Dagnija Lazdiņa un Dr.silv. Āris Jansons, kā arī MPKS Mežsaimnieks reģiona vadītājs Mārcis Saklaurs.

Apmācības tika īstenotas Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītība un prasmju apguves pasākumi” ietvaros.

by admin

Meža zināšanu dienās Somijā

Kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks” šonedēļ piedalījās Latvijas Meža īpašnieku biedrības rīkotajās Meža zināšanu dienās Somijā. Brauciena laikā iepazināmies ar mazās mežizstrādes tehnikas izmantošanas pieredzi privātā mežā pie Pērnavas. Tikāmies ar privāto meža īpašnieku apvienību Metsanhoitoyhdistys Pirkanmaa, kas darbojas Tamperes apkārtnē. Šī apvienība gadā pārdod ap 600 tūkstošiem kubikmetru koksnes, kas ir tikai sešas reizes vairāk, nekā šobrīd pārdod kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”. Viesojāmies šīs apvienības bioenerģijas terminālā un koģenerācijas stacijā Tamperē, kas viens no šī termināla saražotās šķeldas pircējiem.

Ciemojāmies arī meža īpašnieku un lauksaimnieku lobija organizācijā MTK. Interesants jaunumus mums bija mežu mēslošana ar slāpekli saturošiem minerālmēsliem, kas Somijā tiek veikta pēc pēdējās krājas kopšanas. Mēslošana tiek veikta no helihoptera un būtiski palielina koksnes ražu atjaunošanas cirtē. Paviesojāmies arī Sibēliusa vārdā nosauktajā Lahti koncertzālē, kuras būvniecībā plaši izmantota koksne, un Medību muzejā pārrunājām ar somu kolēģiem pārnadžu blīvumu viņu mežos. Liels paldies brauciena organizētājiem.

by admin