Atskatoties uz 2023. gadā paveikto, aizvadīta biedru kopsapulce
Atskatoties uz 2023. gadā paveikto, aizvadīta biedru kopsapulce
27. aprīlī Rīgā norisinājās Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Mežsaimnieks” biedru kopsapulce, kurā tika apspriesti galvenie finanšu rādītāji par 2023. gadu un jautājumi tālākai kooperatīva attīstībai.
2023. gads noslēgts ar teju 10 miljonu eiro apgrozījumu
Biedru kopsapulces galvenais temats bija kooperatīva 2023. gada pārskata izvērtēšana – klātesošie uzklausīja Valdes ziņojumu un Padomes ziņojumu, noslēgumā balsojot par 2023. gada pārskata apstiprināšanu.
2023. gadu MPKS “Mežsaimnieks”, neskatoties uz dažādajiem izaicinājumiem, ir noslēdzis ar peļņu. 9,9 miljonu eiro lielais apgrozījums, lai arī ir nedaudz zemāks par 2022. gada apmēru, rezultātā nesis 167,5 tūkstošu eiro peļņu, kas ir ievērojami pieaugusi salīdzinājumā ar aizvadīto četru gadu nogriezni.
”Neskatoties uz svārstībām apaļkoku tirgū, 2023. gadu izdevies noslēgt uz pozitīvas nots. Pārdoto apaļkoku apjoms sasniedza 113 tūkstošus kubikmetru, pārsniedzot 2022. gada apjomu,” akcentē kooperatīva valdes priekšsēdētājs Māris Dreija.
Sasniegtie pozitīvie rezultāti ir svarīgi, lai kooperatīvam nākotnē būtu iespēja saņemt Eiropas Savienības finansējumu organizācijas attīstībai. Šādi attīstības projekti kooperatīvam ļauj audzēt savu kapacitāti un uzlabot biedra īpašumu apsaimniekošanu.
M. Dreija norāda: “Mežkopības darbu organizēšana un pieaugošais pieprasījums pēc kvalitatīviem stādiem, lai mežu atjaunotu, apliecina kooperatīva biedru vēlmi mežu apsaimniekot ilgtspējīgi. 2023. gadā arī pārsniegta 1000 kooperatīva biedru robeža, un jauni meža īpašnieki turpina pievienoties kooperatīvam.”
“Tas apliecina, ka esam stabils mežsaimniecības uzņēmums, kā arī uzticams partneris meža īpašniekiem,” noslēdz valdes priekšsēdētājs.
Padomes vērtējums par 2023. gadu un skats gaidāmajā
Padome savā ziņojumā biedru kopsapulces ietvaros norādīja, ka, neskatoties uz ekonomiskajām svārstībām, kooperatīvs “Mežsaimnieks” nākotnē var lūkoties ar gaišu skatu. Galvenie uzsvari 2024. gadam tiek minēti:
- mežkopība, tās kapacitāte un kvalitāte;
- klientu apkalpošana un tās kvalitāte;
- savas ražošanas jaudas.
Paredzams, ka izaicinājumu netrūks – zaļais kurss, tā attīstība un administratīvā sloga pieaugums uz meža īpašnieku pleciem, Satversmes tiesas spriedums un tam sekojošās tiesiskās prakses, kooperatīva loma, komunikācija ar biedriem un sabiedrību ir tikai daži no tiem.
Kā Padomes vārdā skaidro padomes priekšsēdētājs Agris Punculs, 2023. gads vērtējams kā finanšu un procesu stabilizācijas gads – ir nostabilizējies darbinieku kolektīvs un tā sadarbība, pakāpeniski turpinās ražošanas un klientu apkalpošanas procesu sakārtošana, stabilizēts pēdējos darbības gados vienmēr izaicinājumu pilnais finanšu stāvoklis.
“Kooperatīva darbības saimnieciskie rādītāji un iepriekšējos periodos veiktais Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaistes darbs nesis pirmos augļus 2023. gadā, ļaujot to noslēgt ar vērā ņemamu peļņu,” saka A. Punculs.
Biedru kopsapulce ieskicē aktuālos virzienus 2024. gadam
Kooperatīvs “Mežsaimnieks”, pārkāpjot 1000 biedru slieksni 2023. gada izskaņā, ir apņēmības pilns rast arvien jaunus risinājumus meža īpašnieku interešu aizstāvībai un kooperatīva biedru kopējā labuma gūšanai.
Tieši tāpēc kopsapulces otrā daļa tika veltīta diskusijām par nākotnes attīstību.
“Biedri jau iepriekš norādījuši, ka kooperatīva attīstību redz, veicot lielākus ieguldījumus pašu kapitālā, tajā skaitā iepērkot savu mežizstrādes tehniku, kas arī ir viens no aktuālajiem valdes darba kārtības punktiem,” par aktuālo norāda kooperatīva valdes loceklis Andis Malējs.
Tāpat kopsapulces laikā tika diskutēts par nepieciešamību kooperatīvam, piesaistot biedru līdzekļus, veikt ieguldījumus meža īpašumu iegādē, tādējādi nodrošinot īpašumu palikšanu vietējā kapitāla rokās.
Klātienes norise pēc vairāku gadu pauzes
Kopsapulce pirmo reizi kopš Covid-19 pandēmijas norisinājās klātienē. Lai arī attālināta kopsapulces norise, ņemot vērā plašo biedru pārstāvniecību visā Latvijā, ir ērtāka, tikšanās klātienē ļauj stiprināt kooperatīva biedru piederību un savstarpējo saikni, kas efektīvai kooperatīva darbībai ir būtiski. Kopsapulci apmeklēja gan ilggadēji un aktīvi biedri, gan pavisam nesen kooperatīvam pievienojušies meža īpašnieki.
MPKS “Mežsaimnieks” biedru kopsapulce notiek reizi gadā. Tajā aicināti piedalīties visi kooperatīva biedri.
Mēs, kooperatīvs “Mežsaimnieks”, ar vairāk nekā 1000 biedriem esam lielākais un vienlaikus arī senākais meža īpašnieku kooperatīvs Latvijā. Kooperatīvs sniedz iespēju ekonomiski izdevīgi un droši apsaimniekot mežu. Ja Jūs interesē mūsu kooperatīva darbība – sazinieties ar komandu, labprāt atbildēsim uz visiem jautājumiem!
Galvenā cirte pēc caurmēra – Satversmes tiesas lēmums
Galvenā cirte pēc caurmēra – izmaiņas pēc Satversmes tiesas lēmuma
Ar Satversmes tiesas lēmumu 8. aprīlī ir atcelti iepriekš spēkā esošie nosacījumi, kas noteica, kā pieļaujama galvenā cirte pēc caurmēra, un ļāva veikt galveno cirti pie mazākiem vidējiem caurmēriem.
Kādi ir šobrīd spēkā esošie noteikumi galvenajai cirtei pēc caurmēra?
Ņemot vērā Satversmes tiesas lēmumu, šobrīd spēkā esoši ir šādi parametri.
Svarīgi ievērot, ka atcelti tikai tie parametri, kur caurmērs 2022. gadā tika samazināts. III bonitātei bija lielāki caurmēri, un tie ir atstāti spēkā.
Noteikumi, kas palikuši spēkā pēc Satversmes tiesas lēmuma
Kad šie caurmēri 2022. gadā Ministru kabinetā tika apstiprināti, papildus meža īpašniekam tika arī uzlikts par pienākumu ievērot šādus noteikumus:
- mežaudze jāatjauno stādot vai sējot;
- cirtē jāatstāj vismaz 8 koki uz hektāru;
- caurmēra cirti drīkst veikt ne ātrāk par 3 gadiem pēc kopšanas cirtes (spēkā stājas 01.07.2025.).
Šie punkti joprojām paliek spēkā! Ko tas nozīmē meža īpašniekam?
Valsts meža dienests pārskatīs ciršanas apliecinājumus, kas jau ir izdoti meža īpašniekiem. Tie apliecinājumi, kuros audze nav sasniegusi ciršanas vecumu un iesniegtie caurmēra rādītāji ir mazāki nekā šobrīd spēkā esošie, tiks pārbaudīti dabā.
Savukārt, gadījumā, ja cirsma vēl nebūs uzsākta un audze neatbildīs spēkā esošajiem caurmēriem, šie apliecinājumi tiks anulēti.
Zemkopības ministrija un Valsts meža dienests šobrīd aktīvi veic darbu, lai izpildītu ST spriedumu. Jāatzīmē, ka Valsts meža dienests katru gadījumu izvērtēs individuāli un izsniegto apliecinājumu atcelšana nav paredzēta no konkrēta datuma.
Par katru atceļamo ciršanas apliecinājumu pieņemtais lēmums tiks paziņots meža īpašniekiem pēc izskatīšanas. Informācija par tiem būs pieejama VMD tīmekļvietnes izsniegto apliecinājumu reģistrā, kā arī nosūtīta meža īpašniekam uz e-pastu, ja tas ir iesniegts VMD.
Lai arī izmaiņas ir notikušas, paredzams, ka temata aktualitāte nozarē nemazināsies – vēl 23. aprīlī notikušajā Zemkopības ministrijas Meža konsultatīvajā padomē tika nolemts aicināt Ministru kabinetu atcelt visu normatīvo aktu paketi, kas tika pieņemta kopā ar samazinātajiem caurmēriem.
Kā Satversmes tiesas lēmums ietekmējis kooperatīva “Mežsaimnieks” biedrus?
Kooperatīva operatīvo darbību tas ietekmē minimāli, jo šādu cirsmu skaits ir neliels, un cirsmas jau ir iesāktas vai pabeigtas. Tomēr dažus cirsmas līgumus būs jāanulē, un biedri zaudēs ieguldītos līdzekļus cirsmu sagatavošanā.
Satversmes tiesas lēmums vairāk ietekmēs meža kvalitatīvu apsaimniekošanu, tāpat, iespējams, caurmēra cirtes vietā tiks nocirsts kāds vecāks mežs, kas dabai būtu bijis vērtīgāks.
Kad kooperatīva biedri izvēlas cirst pēc caurmēra?
Mūsu biedri par ciršanu lemj vai nu tad, kad ir pienācis laiks ievākt ražu no meža, vai arī, ja to spiež finansiāli apstākļi. Pirmajā gadījumā tas ļauj efektīvāk apsaimniekot īpašumu. Tomēr parasti tieši meža sanitārie apstākļi, nevis vēlme ātrāk nozāģēt, ir faktors, kas mudināja izmantot samazinātos caurmērus. Kāpēc tā? Jo neviens saimnieciski domājošs īpašnieks nezāģē mežu, kas ir straujā augšanas procesā.
Jautājumu gadījumā, kas saistīti ar izmaiņām, kooperatīva “Mežsaimnieks” biedrus aicinām sazināties ar mums.
Stājas spēkā ciršanas ierobežojumi egļu mežaudzēs
Stājas spēkā ciršanas ierobežojumi egļu mežaudzēs
No 1. aprīļa stājušies spēkā ciršanas ierobežojumi egļu mežaudzēs A, B un C aizsardzības zonās (skatīt VMD rīkojumu šeit). Tie noteikti ar mērķi ierobežot egļu astoņzobu mizgrauža izplatību mežos. Šie ierobežojumi būs spēkā līdz 2024. gada 31. augustam. Informācija par vērtīgajām egļu mežaudzēm un to aizsardzības zonām ir pieejama Meža valsts reģistrā, lietojot latvija.lv autentifikācijas rīkus. D zona nav redzama Meža valsts reģistrā.
Vairāk par mizgraužu radītajiem riskiem un risinājumiem varat apskatīt mūsu biedru semināra ierakstā – skatīt šeit
Aizsardzības zonas un saimnieciskās darbības ierobežojumi
A zona
vētīgās egļu audzes
NOSACĪJUMI (JĀATBILST VISIEM)
- Formulā vismaz 7 E
- Caurmērs vismaz 20 cm
- Krāja vismaz 240 m3
- Platība vismaz 0,5 ha
- Nav spēkā esošs apliecinājums koku ciršanai galvenajā cirtē
- Nav izsniegts apliecinājums koku ciršanai sanitārajā cirtē no 01.01.2022.
- mežaudzes, kurās pēc VMD 2023. gada apsekojuma datiem konstatēti kārtējā gada mizgrauža bojājumi mazāk kā 2% no valdošās koku sugas koku skaita.
SAIMNIECISKIE IEROBEŽOJUMI
Aizliegta koku ciršana, izņemot:
- Svaigi invadētās cirsmas (1.6.1. punkts)*
- gadā vēja gāzto un/ vai lauzto koku ciršanu sanitārajā vienlaidus cirtē
- koku ciršanu pievešanas ceļu un kokmateriālu krautuves vietu ierīkošanai.
B zona
100m attālumā no vērtīgās egļu audzes ārējās robežas
NOSACĪJUMI (JĀATBILST VISIEM)
- Valdošā koku suga egle vai priede
- Vidējais caurmērs vismaz 20 cm
- ja cirsma skujkoku mežaudzē ietilpst B aizsardzības zonā vairāk nekā 20 % no cirsmas platības, tad B aizsardzības zonā ieskaita visu mežaudzi
SAIMNIECISKIE IEROBEŽOJUMI
Aizliegta koku ciršana, izņemot:
- Visos A zonā minētajos izņēmuma gadījumos
- Par 0,8 ha lielākas neproduktīvas mežaudzes, piemēram:
- P vai E mežaudzes, kurā pēc 40 gadu sasniegšanas A, Ba, Bl un citu Vi piemistrojums ir > 40 %.
- P mežaudzi, kurā pēc 70 gadu sasniegšanas B, Ba, Bl un citu Vi piemistrojums ir > 40 %.
- 30 – 60 gadu vecas neproduktīvas E audzes (jāveic mērījumi atbilstoši likumdošanai);
- Retaines (Meža likuma 11. Pants).
C zona
101-500 m attālumā no vērtīgās egļu audzes ārējās robežas
NOSACĪJUMI (JĀATBILST VISIEM)
- Valdošā koku suga egle
- Vidējais caurmērs vismaz 20 cm
- ja cirsma egļu mežaudzē ietilpst C aizsardzības zonā vairāk nekā 20 % no cirsmas platības, tad C aizsardzības zonā ieskaita visu mežaudzi;
SAIMNIECISKIE IEROBEŽOJUMI
Aizliegta koku ciršana:
- kopšanas un galvenajā izlases cirtē;
- kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē platībā, kas mazāka par 0,8 hektā
D zona
Pārējā teritorija (ārpus A,B,C zonām). MVR netiek atzīmēta
*1.6.1. punkts – saņemot VMD sanitāro atzinumu, atļauts cirst sanitārajā vienlaidu cirtē mežaudzi vai tās daļu, ja tajā ir 2023., 2024. gada augu veģetācijas sezonā vismaz 10 mizgraužu bojāti koki/ha vai nogabalā, kas < par 1ha:
- egles ar zaļām skujām un svaigiem vienu milimetru lieliem caurumiem – ieskrejām koka stumbrā, kur pie koka sakņu kakla ir sakrājušies brūni mizas milti
- vai egles ar zaļām skujām un daļēji nolobījušos mizu un ir konstatējama vaboļu, kāpuru vai kūniņu klātbūtne,
- vai kaltušas egles, kuru vainagi ir ar brūnām, dzeltenzaļām skujām vai arī bez skujām, bet saglabājušies vainaga smalkie zariņi, miza daļēji atlupusi, uz koka mizas redzamas mizgraužu izskrejas.
Apliecinājuma izsniegšana Svaigi invadētām cirsmām, VMD apliecinājumu izsniedz 5 darbadienu laikā. Ja papildus nepieciešams atzinums no DAP, tad 5 darba dienu laikā kopš DAP atzinuma saņemšanas.
Ja A, B, C un D aizsardzības zona ietilpst Īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un, kurā ir atļauta sanitārā cirte saskaņā ar VMD sanitāro atzinumu, mizgraužu invadētās egles atbilstoši 1.6.1. apakšpunktā noteiktajam atļauts cirst sanitārajā vienlaidu cirtē, saglabājot augtspējīgo citu koku sugu kokus atbilstoši normatīvo aktu prasībām. VMD apliecinājumu koku ciršanai izsniedz pēc DAP pozitīva atzinuma saņemšanas. Iesniedzot iesniegumu apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai sanitārajā vienlaidus cirtē Gaujas nacionālajā parkā un Ķemeru nacionālajā parkā, nav jāiesniedz informācija par dabā iezīmētajiem izcērtamajiem kokiem;
Svarīgi! Laika periodā no 1. aprīļa līdz 31. augustam meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir aizliegts cirst kokus A, B un C aizsardzības zonās, ja koku ciršana ir aizliegta saskaņā ar Valsts meža dienesta rīkojumu. Informācija par tiem nogabaliem, kuros apturēta darbība, apskatāma Meža valsts reģistra apliecinājumu sadaļā, ievadot konkrēto apliecinājuma numuru.
Saņemiet Eiropas Savienības apmaksātas konsultācijas savā meža īpašumā!
Vēlaties gudri apsaimniekot savu meža īpašumu? Novērtēt tā stāvokļu un saņemt saviem mērķiem pielāgotu apsaimniekošanas plānu? Piesakiet ES apmaksātu konsultāciju pie mūsu kooperatīva mežsaimniecības speciālista! Konsultācijas laikā:
- tiks veikts Jūsu meža stāvokļa novērtējums;
- tiks plānota un optimizēta meža apsaimniekošana;
- uzzināsiet vairāk par ilgtspējīgu mežsaimniecības praksi un metodoloģijām;
- saņemsiet padomus par meža aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Saņemiet profesionālu atbalstu no kooperatīva “Mežsaimnieks”!
Mēneša kokmateriālu apgrozījums pirmo reizi pārsniedz 1 miljonu eiro
Izmantojot šīs vasaras koksnes tirgus situāciju, meža īpašnieku kooperatīva biedri, kopā realizējot kokmateriālus, pirmo reizi kooperatīva pastāvēšanas vēsturē sasniedz ieņēmumus, kas lielāki par vienu miljonu eiro (1 020 557 eiro) viena mēneša ietvaros. Būtiski atzīmēt, ka tieši, kopā pārdodot, biedri iegūst nosacījumus un cenas, kas līdzvērtīgas lielajiem meža nozares uzņēmumiem.
Mūsu mērķis ir īstenot biedru meža īpašumu ekonomiski izdevīgu apsaimniekošanu, kas sākas ar kvalitatīva meža izaudzēšanu, organizējot mežkopības darbus, un turpinās ar krājas kopšanas cirtēm un atjaunošanas cirtēm. Kooperatīvā stiprā puse ir spēja strauji reaģēt un saviem biedriem ieteikt, kā savā labā izmantot koksnes tirgus jeb spot market situāciju.
Šovasar kooperatīvs savus biedrus aicināja pirmkārt izvēlēties skujkoku cirsmas, jo pieprasījums pēc skujkoku apaļkokiem bija neraksturīgi augsts. Vienlaicīgi biedriem tika ieteikts cirsmas ar bērzu kā dominējošu sugu atlikt uz rudeni, kad mūsu koksnes tirdzniecības daļas vadītājs un valdes loceklis Mārcis Saklaurs prognozēja cenu kāpumu, kas šobrīd arī ir noticis.
Mārcis Saklaurs par esošo tirgus situāciju:
“Tirgū šobrīd bērzs ir īpaši pieprasīts. Finierkluču vidējās kravas vērtības sasniedz 90 eiro/m3, dažos gadījumos pat vairāk nekā 100 eiro/m3. Ostās bērza papīrmalkas pieprasījums ir būtiski audzis sasniedzot pat 50 eiro/m3 kraujot uz kuģi. Šobrīd noteikti jāizmanto tirgus situācija un iesakām organizēt gan galvenās cirtes, gan krājas kopšanas cirtes audzēs, kur galvenā suga ir bērzs.
Pēc vasarā sasniegtā cenu pīķa skujkoku zāģbaļķiem, resnās dimensijas (18+cm) joprojām maksā aptuveni 100euro/m3, savukārt, tievā (14-18cm) aptuveni 80euro/m3. Gulšņi (zemas kvalitātes zāģbaļķi) maksā no 70 līdz 82euro/m3. Cenas joprojām saglabā augstāko līmeni, kādas tās ir bijušas pēdējos 30 gadus pirms Covid -19 uzliesmojuma.
Joprojām tirgū ir liels trūkums pēc kvalitatīviem apses zāģbaļķiem visos Latvijas reģionos. “