Koksnes cenas – tirgus apskats: Izmaiņas aizvadītajā pusgadā
Koksnes cenas – tirgus apskats: Izmaiņas aizvadītajā pusgadā
Kādas ir bijušas skujkoku un lapkoku tirgus koksnes cenas izmaiņas un tendences pēdējā pusgadā? Vai paredzams kāpums nākamajā nogrieznī? Šajā rakstā meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” speciālisti aplūko, kā mainījusies zāģbaļķu, papīrmalkas, finierkluču un cita sortimenta cenas tirgus situācija. Tāpat identificēti arī faktori, kas ietekmē šo koksnes sortimentu pieprasījumu un cenu svārstības mainīgajos tirgus apstākļos.
Skujkoki – zāģbaļķu cenas saglabājas, papīrmalkai pavasarī cena aug
Zāģbaļķu cenas pēdējā pusgada laikā būtiski nav mainījušās, rudens un ziemas periodā esot stabilā līmenī – vien uz brīdi ražošanas īpatnību dēļ iepircēji nedaudz samazināja un paaugstināja tās. Ar cerībām gaidījām pavasari, kurā cenu līkne paaugstinājās.
Lai arī šķita, ka, stājoties spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumiem egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanai un samazinoties izstrādes apjomiem skujkoku cirsmās, pieprasījuma rezultātā cenas varētu palielināties, notika pretējais.
Vasaras sākums liecina, ka ražotnes cenu samazināja. Lai gan kritums nav ļoti būtisks (~5% robežās), tas tomēr samazina peļņu īpašniekiem. Iespējams, ka skuju koksnes trūkumu izjutīsim vēlāk.
Neskatoties uz to, ka vidējās zāģbaļķu koksnes cenas rudens/pavasara periodā saglabājušās iepriekšējā līmenī (vidēji 85–95 EUR par kubikmetru ar tendenci mazliet samazināties vasaras sākumā), pārējo skujkoku sortimentu tirgus ir ļoti mainīgs.
Dažbrīd palielinās pieprasījums zemākas kvalitātes baļķiem, šobrīd gulsnim Rīgas ostās sasniedzot cenu pat 88 EUR par kubikmetru, kas tuvojas vidēja izmēra labas kvalitātes baļķim. Skujkoku taras tirgus ir vēl mainīgāks – kamēr vienā brīdī ražotnes to iepērk, pēc brīža pieprasījums ir tikai atsevišķos reģionos. Vēsturiski taras tirgus ir attīstītāks Kuzemes pusē, kur skujkoku taras cena reizēm pārsniedz pat 70 EUR atzīmi, tajā pašā laikā citos reģionos ražotnes to iepērk par 50–60 EUR kubikmetrā.
Skujkoku papīrmalka, neskatoties uz aizvadītā gada zemo vidējās cenas līmeni, pēdējā pusgada laikā pamazām arvien virzījās uz augšu, šobrīd ostās sasniedzot vidēji 71–73 EUR/m3.
Neskatoties uz to, ka zāģbaļķu vidējās cenas rudens/pavasara periodā saglabājušās iepriekšējā līmenī (vidēji 85–95 EUR par kubikmetru ar tendenci mazliet samazināties vasaras sākumā), pārējo skujkoku sortimentu tirgus ir ļoti mainīgs.
Ņemot vērā to, ka bieži mainās pieprasījums, meistariem rūpīgi jāplāno cirsmu sortimentācija, jo no darbu uzsākšanas līdz koku realizācijai reizēm paiet ilgāks laiks.
Bērzs – ar mainīgām tendencēm
Finiera cenas periodā līdz martam saglabājušās iepriekšējā līmenī (120–130 EUR par kubikmetru). Iestājoties pavasarim, Latvijas Finiera rūpnīcas aizvēra tirgu privātiem piegādātājiem, reizē samazinot arī bērza finierkluču cenas līdz 105–115 EUR/m3.
Jāņem vērā, ka tuvākajā nākotnē šajā sektorā kādas izmaiņas nav plānots pieredzēt. Savukārt Igaunijas UPM pavasara putnu lieguma periodā izsludināja cenu pieaugumu, uz ko arī daudzi piegādātāji atsaucās, taču, kā izrādījās, uz ļoti īsu brīdi, jo drīz pieņemšana tika pārtraukta teju vispār. Plānots, ka rudenī Latvijas Finiera rūpnīcas atkal vērs vaļā durvis visiem piegādātājiem, taču cerēt uz cenu pieaugumu nav pamata.
Bērza papīrmalkas cenas pēc ziemas perioda, kad tās nedaudz nokritās par dažiem eiro, pavasarī ostās pamazām atkal sasniedza 58–62 EUR līmeni. Atkarībā no pieprasījuma un reģiona cenas arī šobrīd turpina stabili saglabāties ap 60 EUR par kubikmetru.
Citi sortimenti
Lapkoku tarai, līdzīgi kā skujkokam, tirgus ir mainīgs – cenas svārstās 50–55 EUR robežās. Malkas cenās gada garumā nav vērojamas būtiskas izmaiņas, tā joprojām saglabājas 42–48 EUR/ m3 robežās (skujkoku malka mazliet dārgāka). Savukārt šķeldas tirgus ir ļoti piezemēts – lai arī šķeldas sagatavošanas uzņēmumi plaši reklamējas, tie tomēr ļoti izvērtē katru objektu, un cenas arī svārstās tikai 9–12 eiro ietvaros.
Ieteikumi mežu īpašniekiem
Šobrīd redzams, ka koksnes tirgus ir nostabilizējies un nav gaidāmas straujas cenu izmaiņas kā pēdējo 4 gadu laikā. Ņemot vērā, ka EURIBOR likme, lai arī nedaudz samazināta, joprojām saglabājas augsta, nav sagaidāma strauja būvniecības sektora attīstība, kā rezultātā pieprasījums pēc kokmateriāliem saglabāsies līdzšinējais. Tādēļ mežu īpašniekiem, kuriem ir plānoti darbi mežā, iesakām negaidīt pēkšņu cenu paaugstināšanos.
Lai arī malkas cenas nav īpaši augstas, īpašnieki joprojām var gūt nelielu peļņu, izstrādājot mazvērtīgākas audzes. Šobrīd kooperatīva “Mežsaimnieks” biedri, privāto mežu īpašnieki, aktīvi izmanto Eiropas Savienības līdzfinansējumu, pēc baltalkšņu nozāģēšanas stādot vietā vērtīgākus kokus, tādējādi no visa procesa gūstot papildus labumu.
Ņemot vērā joprojām augsto egļu astoņzobu mizgraužu izplatību Latvijā, kooperatīva mežsaimniecības speciālisti iesaka pastiprināti apsekot egļu audzes. Tādējādi iespējams novērtēt astoņzobu mizgrauža klātesamību un nepieciešamības gadījumā ierobežot to, lai nezaudētu vērtīgās egļu audzes.
Kooperatīva “Mežsaimnieks” darbinieki nemitīgi seko aktuālajām tirgus izmaiņām, kā rezultātā privāto mežu īpašnieki, kas ir kooperatīva biedri, var būt pārliecināti, ka speciālisti atradīs piemērotāko sortimentu sadalījumu, ņemot vērā tieši konkrēto īpašumu un tirgus situāciju izstrādes brīdī.
Par koksnes cenas tirgus apskatu
Šajā apskatā ir iekļauti galveni apaļkoku sortimenti un to grupas, bet neaptver visu sortimentu spektru. Norādītas ir vidējās cenas, lai skaidrotu iemeslus un tendences apaļkoku tirgū. MPKS “Mežsaimnieks” mērķis, sagatavojot koksnes tirgus apskatu par pēdējo pusgadu, ir sniegt precīzu un aktuālu informāciju par tirgus tendencēm, ļaujot meža īpašniekiem labāk plānot un pieņemt izsvērtus lēmumus.
Datu avoti ir MPKS “Mežsaimnieks” un SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” (MeKa). MPKS “Mežsaimnieks” cenu statistika parāda vidējo cenu līmeni, ko kooperatīvs ir nodrošinājis biedriem. Pārskatā apskatītajā periodā tirgū piegādāti vairāk nekā 70 000 m3 apaļkoku. MeKa tirgus monitoringa rezultāti atspoguļo koksnes resursu iepirkumu cenu izmaiņas kokapstrādes uzņēmumos, kas reprezentē ne mazāk kā 60% no nozares kopējā patēriņa.
Mizgrauzis – lielākais kaitēklis egļu mežam. Kā to atpazīt?
Mizgrauzis – lielākais kaitēklis egļu mežam. Kā to atpazīt?
Mizgrauzis (Ips typographus), zināms arī kā egļu astoņzobu mizgrauzis, ir viens no bīstamākajiem meža kaitēkļiem, kas apdraud egļu mežaudzes Latvijā. Šīs nelielā izmēra vaboles ir spējīgas vienas sezonas laikā iznīcināt pat veselas audzes, tādējādi mežu īpašniekiem radot nopietnus ekonomiskus zaudējumus. Lai savlaicīgi atklātu un ierobežotu šo kaitēkļu izplatību, ir svarīgi zināt, kā atpazīt mizgrauzi un tā darbības pazīmes. Par to vairāk uzziniet turpinājumā!
Kas ir egļu astoņzobu mizgrauzis?
Mizgrauzis ir 4–6 mm gara vabole, kuras krāsa variē no tumši brūnas līdz melnai. Mizgraužu aktivitāte sākas pavasarī, kad pieaugušie indivīdi iznāk no ziemošanas vietām. Mizgraužu tēviņi uzbrūk eglēm un aicina pie sevis mātītes. Mizgraužu aktivitātes sākumu būtiski ietekmē laikapstākļi. Pie nelabvēlīgiem laikapstākļiem (auksts, lietains pavasaris un vasara) mizgraužu populācija var tikt būtiski samazināta.
Mizgraužu mātītes iekļūst koka mizā un izveido mātes eju, kurā tās dēj olas. No olām izšķīlušies kāpuri sāk baroties – šī darbība traucē vielu apmaiņu, kas galu galā noved pie koka nokalšanas un bojāejas.
Kādas pazīmes liecina, ka manā mežā ir mizgrauži?
Mizgrauzis Latvijā izplatās strauji, tāpēc jau pavasarī ir svarīgi laikus konstatēt mizgraužu klātbūtni mežaudzē, lai ierobežotu to izplatību un novērstu tālāku koku bojāšanu. Tāpēc pašam (ja ir zināmas priekšzināšanas) vai mežsaimniecības speciālistam ieteicams apsekot mežaudzes, lai novērtētu, vai tajās novērojams astoņzobu mizgrauzis. Par to liecina dažādas pazīmes:
- svaigas urbumu vietas uz mizas. Viena no pirmajām mizgrauža klātbūtnes pazīmēm ir nelieli urbumi uz egles mizas virsmas. Šie urbumi ir apmēram 1-2 mm diametrā;
- sveķi. Egles cenšas aizsargāties pret mizgraužiem, izdalot sveķus urbumu vietās. Ja uz koka mizas pamanāt sveķu pilienus vai sveķainas traipus, tas var liecināt par mizgrauža invāziju;
- brūni mizas milti. Mizgrauži, izveidojot ejas koka mizā, rada brūnus mizas miltus, kas var uzkrāties uz stumbra, zaru žāklēm un sakņu kakla;
- mizas atlupšana. Smagas invāzijas gadījumā koka miza sāk atdalīties no stumbra, un to var viegli noņemt ar rokām, atklājot koka iekšējo daļu ar mizgraužu eju sistēmas tīklu. Egļu astoņzobu mizgrauža gadījumā mizā var skaidri redzēt centrālo mātes eju un perpendikulāri no mātes ejas daudzas kāpuru ejas;
- koka dzīvotspējas samazināšanās. Inficētie koki sāk zaudēt skujas, kas kļūst dzeltenas un brūnas. Jāatceras, ka vienlaikus var būt arī egle ar jau nokaltušu mizu, bet vēl zaļām skujām.
Kādus bojājumus meža īpašniekam nodara egļu astoņzobu mizgrauzis?
Mizgrauzis uzbrūk galvenokārt vecākām un resnākām par 20 cm eglēm, taču smagu invāziju laikā var tikt inficēti arī jaunāki koki. Egļu astoņzobu mizgrauzis var izplatīties arī jaunākās, novājinātās audzēs, piemēram, pēc plūdiem vai vētrām.
Mizgrauzis meža īpašniekiem var kaitēt dažādos veidos, bet galvenais no tiem ir mežaudzes vērtības zaudēšana īsā laika periodā.
Mizgraužu inficētie koki zaudē savu vērtību kā augstas kvalitātes kokmateriāli. Svaigi bojātas egles vēl iespējams nodot kā zāģbaļķi, tomēr ar mizgraužiem atnestās sēnes strauji veicina koksnes zilēšanu, kā rezultātā kokmateriāls vairs neatbilst zāģbaļku kvalitātes prasībām. To vēl ir iespējams pārdot kā sliktas kvalitātes zāģbaļķi jeb gulsni.
Ja nokavē arī šo brīdi, koksnes kvalitāte atbilst vairs tikai malkas prasībām, kuras vērtība ir 2–3 reizes mazāka. Ja ir sarežģītāki mežizstrādes apstākļi – cirsmas peļņa var izrādīties ar negatīvu zīmi.
Cīņa ar mizgrauzi – ko darīt, lai kaitēkli ierobežotu?
Lai efektīvi cīnītos ar mizgrauzi, ir svarīgi savlaicīgi reaģēt uz pirmo invāzijas pazīmju parādīšanos. Diemžēl vienīgās zāles pret egļu astoņzobu mizgrauzi ir vienlaidus cirte, visi citi mēģinājumi, izlasot no audzes ārā tikai invadētos kokus, veicinās ātrāku meža kaitēkļa izplatību.
Tieši regulāra meža monitorēšana ļauj atklāt, ka egļu astoņzobu mizgrauzis nonācis līdz vērtīgajai mežaudzei. Kādi pasākumi veicami, ja pēc apsekojuma konstatēti mizgrauži?
- Sanitārā cirte – gadījumos, ja mizgrauža skarto koku skaits uz 1 ha (vai mežaudzi, kura ir mazāka par 1 ha) ir vismaz 10, sanitārajā vienlaidu cirtē jācērt mežaudzi vai tās daļu. Jāņem vērā, ka sanitāro vienlaidus cirti veikt patvaļīgi nav atļauts. Laika posmā no 1. aprīļa līdz 31. augustam jāiegūst apliecinājums koku ciršanai sanitārajā cirtē no Valsts meža dienesta piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma vai Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma (ja tāds nepieciešams).
- Feromonu slazdi – pēc cirtes pabeigšanas, ja cirsmas platība ir lielāka par 0,8 ha, tajā tiek izvietoti feromonu slazdi. Tādējādi iespējams piesaistīt un iznīcināt pieaugušās vaboles, samazinot to populāciju. Slazdu izvietošanu veic Valsts meža dienesta speciālisti, izvērtējot cirsmas un piegulošo audžu apstākļus.
Vairāk par risinājumiem mizgraužu ierobežošanai, kā arī riskiem, iespējams uzzināt, skatoties mūsu biedru semināra ierakstu.
Ciršanas ierobežojumi astoņzobu mizgrauža izplatības ierobežošanai
Jau iepriekš informējām, ka no 1. aprīļa līdz 31. augustam ir sājušies spēkā ierobežojumi egļu mežaudžu A, B un C aizsardzības zonās. Ierobežojumu mērķis ir novērst egļu astoņzobu mizgrauža izplatības palielināšanos mežos.
Kā ciršanas ierobežojumi samazina mizgraužu izplatību?
Pavasarī, kad gaisa temperatūra paaugstinās, mizgrauži sāk aktīvi vairoties un meklēt piemērotas egles, kurās dēt olas. Ja šajā laikā notiek intensīva mežizstrāde, svaigi nocirstās egles un mežizstrādes atliekas izplata sveķu smaržu, kas pievilina mizgraužus konkrētajai vietai. Ja blakus atrodas vērtīgas egļu audzes, tās kļūst par ideālu mērķi mizgraužiem, kas var izraisīt populācijas tālāku strauju pieaugumu. Tieši tāpēc ir noteikti ciršanas ierobežojumi.
Uzticiet meža pārbaudi pieredzējušam mežsaimniecības speciālistam!
Lai spētu novērtēt mizgrauža bojājumus, iesakām meža pārbaudi uzticēt speciālistiem, kuri spēs identificēt pazīmes, kas bez atbilstošām zināšanām var nešķist svarīgas. Mēs, meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks”, gan saviem biedriem, gan citiem mežu īpašniekam piedāvājam Eiropas Savienības apmaksātas konsultācijas, kuras ietvaros varēsiet ne tikai noskaidrot, vai Jūsu mežā ir egļu astoņzobu mizgrauži, bet arī:
- saņemt meža stāvokļa novērtējumu;
- saņemt saviem mērķiem atbilstošu meža apsaimniekošanas plānu;
- uzzināt par ilgtspējīgu mežsaimniecību;
- saņemt padomus par meža aizsardzības pasākumiem.
Jaunaudzes kopšana un darbu kontrole: projekta aktualitātes
Jaunaudzes kopšana un darbu kontrole: projekta aktualitātes
Jaunaudzes kopšana pirmajos divos, trīs gados ir nozīmīga. Tā sauktā agrotehniskā kopšana ir nepieciešama, lai novērstu, ka tiek aizkavēta kociņu attīstība, izplatās slimības u.c. Latvijā šo kontroli pašlaik veic ar cilvēkresursa palīdzību, bet tā ir tikai daļēji automatizēta. Lai atvieglotu mežkopības darbus Latvijā, līdz pat 2025. gadam tiek īstenots projekts “Jaunaudžu kopšanas darbu kontroles automatizēta bezpilota gaisa kuģu sistēma” (projekta numurs 23-00-A01612-000005).
Jaunaudzes kopšana un tās darbu kontrole ar automatizētu bezpilota gaisa kuģu sistēmu
Projekta, kuru plānots noslēgt 2025. gadā, ietvaros paredzēts izstrādāt jaunaudžu kopšanas darbu kontroles automatizēto bezpilota gaisa kuģu tehnoloģiju. Šī sistēma ļaus efektīvi kontrolēt meža jaunaudžu agrotehnisko kopšanu, izmantojot bezpilota gaisa kuģus un mākslīgā intelekta metodes. Paredzams, ka gaisa kuģi automatizēti veiks meža kvartāla nogabalu apsekošanu, reģistrējot un apstrādājot sensoru datus ar mākslīgā intelekta un datorredzes palīdzību.
Kāds ir projekta mērķis?
Projekta galvenais mērķis ir izstrādāt automatizētu bezpilota gaisa kuģu (BGK) tehnoloģiju, kas nodrošinātu jaunaudžu agrotehniskās kopšanas darbu kontroli. Šī tehnoloģija būs nozīmīgs rīks mežsaimniekiem un Valsts meža dienesta darbiniekiem, ļaujot veikt precīzu un efektīvu jaunaudžu kopšanas darbu izpildes kontroli. Tehnoloģija spēs arī noteikt jaunaudzes koku blīvumu un to iznīkšanu, kas ir būtiski meža veselības un produktivitātes nodrošināšanai.
Projekta īstenošanas gaita
Projekta īstenošana ir plānota no 2023. gada jūnija līdz 2025. gada jūnijam. Projekta ietvaros jau līdz šim ir īstenotas vairākas nozīmīgas aktivitātes. Iepirkumu organizēšana, kas ietvēra Zenmuse P1 sensora un citu nepieciešamo komponentu iegādi, ir veiksmīgi pabeigta, un un šobrīd norit iepirkumu rezultātu saskaņošana ar Lauku atbalsta dienestu. Kopējā iepirkumu summa sasniedza 7737,00 EUR bez PVN.
Tāpat noslēgusies ir jaunaudžu objektu apskate dabā un to kartēšana ar BGK. Šī aktivitāte ietvēra arī BGK sensoru datu apstrādi un programmatūras izpēti. Aktivitātes veikšanai tika izmantotas jaunaudzes no SIA “Sodra Forest Latvia”, SIA “Rīgas meži”, Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” un SIA “Mana Mežs” īpašumiem. Tāpat veikta BGK programmēšanas iespēju izpēte un aprobācija, kā arī izstrādāta tehnoloģijas programmatūras arhitektūra.
Pašlaik aktīvi norit programmatūras izstrāde. Šī procesa ietvaros tiek izstrādāta programmatūra kopšanas darbu novērtēšanai, kociņu blīvuma noteikšanai un iznīkušo kociņu identificēšanai. Dati tiek manuāli un automātiski anotēti, lai pilnveidotu koku sugu atpazīšanas modeļus un nodrošinātu precīzu jaunaudžu apstrādi. Līdz šim apkopotie BGK dati ir no vairāk nekā 40 nogabaliem, kopējais datu apjoms sasniedz aptuveni 868 GB. Manuāli anotētie dati ietver dažādas koku sugas un to stāvokli.
Turpmākie soļi projekta īstenošanai
Lai jaunaudzes kopšana mežu īpašniekiem Latvijā būtu ērtāka, nepieciešams spert vēl nozīmīgus soļus programmatūras izveidei. Turpmākajos projekta posmos paredzēts turpināt programmatūras izstrādi un modeļu pilnveidi, kā arī iegūt vizuālos datus par 2024. gadu. Šie dati tiks iegūti no nogabaliem, kuros agrotehniskā kopšana ir pabeigta, un tie palīdzēs precizēt koku atpazīšanas modeļus jaunaudzēs.
Tāpat plānots arī izstrādāt dažādas atbalsta un integrācijas programmatūras, lai nodrošinātu visaptverošu un efektīvu jaunaudžu kopšanas procesu kontroli.
Projekta partneri
Projekta īstenošanā ir iesaistīti vairāki sadarbības partneri – Rīgas Tehniskā Universitāte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, SIA “Rīgas meži”, Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”, SIA “Sodra Latvia” un SIA “Mana Mežs”. Šie partneri strādā kopā, lai attīstītu jaunas tehnoloģijas, kas palīdzēs uzlabot mežsaimniecības procesu efektivitāti un ilgtspējību.
Projekta īstenošanu atbalsta Lauku atbalsta dienests un Zemkopības ministrija.
Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams Eiropas Komisijas mājaslapā.
Šis projekts ir nozīmīgs solis Latvijas mežsaimniecības nozares attīstībā, piedāvājot inovatīvus risinājumus un veicinot ilgtspējīgu meža resursu apsaimniekošanu. Sekojiet līdzi jaunumiem, lai uzzinātu par turpmākajām attīstībām un sasniegumiem!
Noslēgusies Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanas 1. kārta
Noslēgusies Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanas 1. kārta
Pavasarī noslēgusies Eiropas finansēto mežsaimniecības projektu jaunā plānošanas perioda pirmā kārta. Eiropas Savienības finansējums mežsaimniecībai piešķirts vairākiem simtiem meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” biedru iesniegtajiem projektiem.
Kāda ir Eiropas Savienības finansējuma jēga?
Lauku atbalsta dienesta izsludinātā pieteikšanās finansiālam atbalstam sniedz nozīmīgus ieguvumus mežu īpašniekiem. Piesaistot finansējumu, iespējams veidot klimatnoturīgākas un vērtīgākas audzes. Tā vietā, lai augtu baltalkšņu, blīgznu vai apšu audzes ar īsu dzīves ciklu, tiek veicināta vērtīgu audžu veidošanās ar garāku dzīves ciklu, kas tā laikā piesaista vairāk CO2.
Eiropas Savienības līdzfinansējums – būtisks atbalsts meža īpašniekiem
Kopējais 1. kārtā pieejamais finansējums, kas ietver ieguldījumus ilgtspējīgai mežsaimniecībai un atbalstu meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai, bija teju 17 miljonu eiro apmērā, paredzot atbalstu šādām aktivitātēm:
- jaunaudžu kopšanai;
- lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai;
- neproduktīvo un mazvērtīgo mežaudžu nomaiņai;
- meža atjaunošanai pēc dabas katastrofām, tajā skaitā egļu astoņzobu mizgrauža radītajiem postījumiem.
Lauku atbalsta dienesta izsludinātā projektu atbalsta intensitāte variē 60% vai 100% apmērā, ņemot vērā veicamās aktivitātes mērķi. Tas ir būtisks atbalsts ikvienam meža īpašniekam, tādējādi samazinot īpašnieku finansiālo slogu.
Veicot ieguldījumus ilgtspējīgā mežsaimniecībā, meža īpašnieki var palielināt meža vērtību ilgtermiņā. Tāpat ieguldījumi ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanā veicina bioloģisko daudzveidību, kas ir būtisks ilgtermiņa meža vērtības aspekts.
Pieteikumu izvērtēšana
Iesniegto projektu izvērtēšana tika veikta, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos aprakstītos atlases kritērijus. Tālāk tie sekojoši tika sarindoti pēc iegūto punktu skaita. Minimālais punktu skaits, lai pretendētu uz atbalstu, abās intervencēs ir 30 punktu.
Svarīgi atzīmēt, ka 10 punktus projektu vērtēšanā piešķir mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedriem. Izziņu par biedra statusu MPKS “Mežsaimnieks” biedriem, iesniedzot pieteikumu, iespējams saņemt bez maksas.
Kopumā 1. kārtā projektiem tika sadalīti 34% no pieejamā finansējuma, kas sastāda teju 6 miljonus eiro.
Kooperatīva atbalsts biedriem ES projektu iesniegšanā
MPKS “Mežsaimnieks” uzdevums ir palīdzēt kooperatīva biedriem apsaimniekot savā īpašumā esošu mežu un rūpēties, lai biedru meži būtu veselīgi, kopti un tajos augtu augstvērtīgākas mežaudzes.
Eiropas Savienības atbalsts mežsaimniecībai ir lielisks instruments šī uzdevuma sasniegšanai. Tāpēc, lai atvieglotu pieteikumu sagatavošanu kooperatīva biedriem, nodrošinājām nepieciešamo palīdzību.
- Lai skaidrotu par pieejamo atbalstu un pieteikumu iesniegšanu, tika organizēts informatīvs seminārs.
- Biedriem tika nosūtīta automātiski sagatavota informācija par nogabaliem savos īpašumos, kuros iespējams saņemt Eiropas Savienības projektus spēkā esošajām aktivitātēm.
- Pēc nepieciešamības saviem biedriem tika piedāvāts sagatavot visu nepieciešamo Eiropas Savienības mežsaimniecības projektu dokumentāciju.
Eiropas Savienības finansējuma projektu iesniegšanas 2. kārta
Lai arī 1. kārta ir noslēgusies, šogad iesniegt projektu pieteikumus Eiropas Savienības finansējumam būs iespējams vēlreiz. Sagaidāms, ka rudenī tiks izsludināta projektu iesniegšanas 2. kārta. Jau šobrīd norit darbs pie 2. kārtas noteikumu izstrādes un atbalsta apjoma noteikšanas, kas varētu būt lielāks nekā 1. kārtā. Kooperatīva biedri par iespējām tiks informēti e-pastos.
Uzzini vairāk par savu mežu un ES projektu iespējām!
Mēs, meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks”, ikvienam meža īpašniekam piedāvājam iespēju saņemt Eiropas Savienības apmaksātas konsultācijas savā meža īpašumā. Konsultācijas laikā tiek veikts meža novērtējums, pēc kura tiek sagatavots meža apsaimniekošanas plāns atbilstoši īpašnieka izvirzītajiem mērķiem. Tāpat konsultācijas ietvaros ikviens īpašnieks var saņemt atbildes uz jautājumiem par mežsaimniecību, meža stādīšanu, Eiropas Savienības finansējuma piesaisti u.c. Ja esat ieinteresēts – aizpildiet pieteikuma anketu, mēs sazināsimies, lai vienotos par konsultācijas laiku!