Eiropas līdzfinansējums
Meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks” saviem biedriem piedāvā sagatavot visu nepieciešamo Eiropas finansēto mežsaimniecības projektu dokumentāciju. Kā arī organizēt nepieciešamos darbus – augsnes gatavošanu, stādu sagādi, stādīšanu, agrotehnisko kopšanu, jaunaudžu kopšanu.
Biedriem bez maksas izsniedzam izziņas par biedra statusu kooperatīvā, kas pie projektu vērtēšanas dod papildu desmit punktus.
Jaunā plānošanas perioda otrā kārta būs atvērta 2024. gada beigās sākot ar septembri.
Atbalstītās mežsaimniecības aktivitātes
Jaunaudžu retināšana (kopšana)
Jaunaudžu retināšana, veicot to ar Eiropas Savienības atbalstu, prasa savlaicīgu un mērķtiecīgu mežaudzes kopšanu. Tas ietver valdošās sugas koku vai konkurējošo koku skaita samazināšanu vismaz par 500 kokiem vienā hektārā. Alternatīvi, šī prakse var ietvert arī augšanas telpas atbrīvošanu no bieza vai vidēji bieza krūmu aizzēluma. Lai krūmu aizzēlums tiktu uzskatīts par biezu vai vidēji biezu, tā koku un krūmu sugu vainagu projekcija jāaizņem vismaz 40 procenti no platības, un aizzēluma krūmu augstumam jāpārsniedz trīs ceturtdaļas no mežaudzes koku augstuma. Šāda veida jaunaudžu kopšana ir būtiska, lai palielinātu mežaudzes noturību, pielāgošanās spēju klimata pārmaiņām, kā arī nodrošinātu mežaudzes krājas pieaugumu un oglekļa uzkrājumu mežaudzē. Tas ir svarīgs solis ilgtspējīgai mežsaimniecībai un mežaudžu veselības uzturēšanai.
Meža ieaudzēšana
Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantojamā zemē ir izcila iespēja zemes īpašniekiem gūt ekonomisku labumu un veicināt vides ilgtspēju, izmantojot Eiropas Savienības atbalsta programmu. Šis projekts ir piemērots zemēm ar zemu auglību, erozijai pakļautām zemēm, kūdras augsnēm, krūmājiem vai citām neizmantotām zemēm. Meža ieaudzēšana šādās teritorijās ne tikai ļauj efektīvi izmantot neizmantoto zemi, bet arī veicina CO2 uztveršanu, palīdzot mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Projekta noteikumi paredz, ka vismaz 25% no jaunās audzes jāsastāda no citas koku sugas, tādējādi veicinot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas stabilitāti. Lai apstiprinātu pasākumu plānu, ir būtiski iegūt pašvaldības atļauju meža stādīšanai.
Sugu nomaiņa
Eiropas Savienības atbalsts sugu nomaiņai mežaudzēs ir vērtīgs instruments, kas ļauj meža īpašniekiem pārveidot savas mežaudzes, lai tās kļūtu produktīvākas un ekonomiski izdevīgākas. Šis projekts koncentrējas uz valdošās koku sugas nomaiņu baltalkšņa audzēs, kas sasniegušas vismaz 30 gadu vecumu un blīgznu audzēs. Baltalkšņu un blīgznu audzēs parasti galvenais sortiments ir malka, kas ir mazvērtīgs kokmateriāls. Sugu nomaiņa ļauj aizstāt šīs mazvērtīgās audzes ar augstvērtīgākām un produktīvākām koku sugām. Šāda pieeja ne tikai palielina meža īpašnieka potenciālos ienākumus nākotnē, bet arī veicina lielāku oglekļa dioksīda uztveršanu, tādējādi sniedzot ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām. Tas ir svarīgs solis gan ekonomiskās, gan vides ilgtspējas virzienā, nodrošinot meža resursu efektīvāku un ilgtspējīgāku izmantošanu.
Neproduktīvo mežaudžu nomaiņa
Eiropas Savienības atbalsts neproduktīvo mežaudžu nomaiņai ir būtisks solis mežsaimniecības efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanā. Šis atbalsts ir paredzēts mežaudzēm, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem, kas norāda uz to neproduktivitāti. Piemēram, priežu, egļu vai bērzu mežaudzes, kurās pēc noteikta vecuma ir pārāk liels apses, baltalkšņa, blīgznas vai citu vītolu piemaisījums, vai arī egļu mežaudzes ar augstu egļu īpatsvaru, bet ar būtiskiem bojājumiem no meža dzīvniekiem vai slimībām. Šādas audzes tiek uzskatītas par neproduktīvām, jo tajās nākotnē nav paredzama veiksmīga mežaudzes attīstība – vai nu krājas pieaugums būs negatīvs, vai arī audzētie koki būs bojāti, rezultātā iegūstot nekvalitatīvu un mazvērtīgu kokmateriālu.
Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana
Eiropas Savienības atbalsts ir būtisks resurss meža īpašniekiem, kuriem jāsaskaras ar mežaudžu atjaunošanu pēc ugunsgrēkiem vai dabas katastrofām. Šis atbalsts tiek piešķirts platībām, kurās Valsts meža dienests ir konstatējis ugunsgrēku vai dabas katastrofas radītus postījumus, piemēram, vējgāzi, vējlauzi, smagu sniega radītus bojājumus, vai arī kaitēkļu un slimību izraisītu mežaudzes iznīcināšanu. Pretendenti var iesniegt projekta pieteikumu mežaudzes atjaunošanai arī tad, ja ir saņēmuši Valsts meža dienesta izsniegtu apliecinājumu koku ciršanai, ciršana ir pabeigta, bet mežs vēl nav atjaunots.
Šāda veida atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs, jo tas nodrošina nepieciešamos līdzekļus, lai ātri un efektīvi atjaunotu mežaudzes, kas cietušas no neparedzētām un bieži vien postošām dabas parādībām. Tas palīdz saglabāt meža ekosistēmu, nodrošinot, ka meži var turpināt sniegt savus ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos labumus.